MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Demokrātiskas un tiesiskas valsts kvalitāti nenosaka vien tās likumu saturs. To nosaka arī tas, kā valsts ikdienā izturas pret cilvēku. Vai cilvēks tiek uzklausīts? Vai viņš saņem saprotamu skaidrojumu? Vai viņš var paļauties, ka valsts rīkosies taisnīgi, objektīvi un saprātīgā termiņā? Atbildes uz šiem jautājumiem veido labas pārvaldības principa patieso saturu, un tieši tam šajā “Jurista Vārda” numurā ir veltīta arī Tiesībsarga biroja ekspertu sagatavotā rakstu kopa. ...

Sagaidot 15. Saeimas vēlēšanas un ņemot vērā bažas par riskiem, ko šim pašam būtiskākajam demokrātiskajam procesam varētu radīt dažādi apdraudējumi, žurnāla “Jurista Vārds” redakcija aptaujāja valsts un administratīvo tiesību zinātniekus un praktiķus (kas šobrīd paši nav aktīvajā politikā, turklāt nestrādā administratīvajā vai konstitucionālajā justīcijā), lūdzot sniegt atbildes uz vairākiem ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem. ...

Mākslīgā intelekta izmantošanai ir liels potenciāls gan sabiedriskiem, gan ekonomiskiem ieguvumiem, un tas ir kļuvis par būtisku konkurētspējas un drošības priekšnosacījumu. Tomēr līdz ar tā plašāku pielietojumu pieaug arī riski. Mākslīgā intelekta straujā attīstība rada nopietnus izaicinājumus pamattiesību nodrošināšanai. Šos riskus var mazināt, gan veicinot sabiedrības izpratni, atbildīgu lietošanu un iesaisti, gan ar pārdomātu likumdevēja reakciju. Tomēr spiediens uz informācijas telpu turpina pieaugt, atspoguļojoties arī sabiedrības bažās, un regulatīvās iestādes ir spiestas rīkoties ātri.1 Īpaši piesardzīgi gan no sabiedrības, gan ekspertu puses tiek vērtēta mākslīgā intelekta ienākšana demokrātiskajos procesos, piemēram, vēlēšanu norisē vai politiskajā reklāmā. Tomēr, kā argumentēja Lielbritānijas Slepenā izlūkošanas dienesta vadītāja Blaisa Metreveli (Blaise Metreweli), tehnoloģijas var kalpot arī demokrātijas aizsardzībai, bet tikai tad, ja mēs iemācāmies tās prasmīgi pielietot. Tehnoloģiju pārvaldība ir jāievieš visā, ko darām: ne tikai laboratorijās, bet arī praksē, darbā un katra darbinieka domāšanā.2 ...

Itāļu politikas zinātnieks Džovanni Sartori ir raksturojis vēlēšanu sistēmu kā visspecifiskāko manipulatīvo politikas instrumentu.1 Valstīs ar senām demokrātijas tradīcijām pret izmaiņām vēlēšanas regulējošos normatīvajos aktos tradicionāli izturas konservatīvi. Visbiežāk vēlēšanu pamata normatīvais regulējums ir ietverts konstitūcijās, un tikai detalizēts vēlēšanu organizācijas un norises regulējums – vēlēšanu likumos, šādā veidā piešķirot tam augstāku statusu, kā arī padarot tā grozīšanu sarežģītāku, vienlaikus mazinot iespēju īsi pirms vēlēšanām pieņemt nepietiekami izvērtētus grozījumus. ...

Šobrīd ir pēdējais laiks sākt diskusijas par Latvijas vēlēšanu sistēmas maiņu. To nevar izdarīt ne mēneša, ne gada laikā, bet šis process ir jāsāk. Jau trīsdesmit gadus mēs mokāmies ar ne īpaši derīgo proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tuvāko gadu laikā mēs varētu nonākt arī līdz referendumam par šo jautājumu, ja izdotos pārvarēt Satversmē noteiktos pārāk augstos “sliekšņus” Satversmes grozījumu projekta un likumprojekta iesniegšanai un tautas nobalsošanai. ...

Šā gada 4. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā,1 Zinātniskās darbības likumā2 un Profesionālās izglītības likumā.3 Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 1. augustā, aizsākot vairāku gadu pāreju uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā, kas aptver augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, kā arī zinātnisko institūciju, kas nav augstskolas,4 zinātnes pētniecisko personālu. Jaunais ietvars sasaista akadēmiskās karjeras un pētniecības karjeras posmus ar tiem atbilstošu amatu struktūru, pārveido personāla izraudzīšanās un nodarbinātības principus, dod augstskolām un zinātniskajiem institūtiem iespēju ieviest tenūras modeļus, paredz regulāru darba snieguma vai zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu, kā arī ievieš būtiskas izmaiņas darba tiesisko attiecību jautājumos, lai nodrošinātu prognozējamu karjeras attīstību. Tādējādi personāla profesionālais ceļš no karjeras uzsākšanas līdz lēmumam par darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu kļūst pārskatāmāks. Rakstā aplūkoti jaunā ietvara būtiskākie risinājumi, to ietekme uz akadēmiskajā darbā un pētniecībā nodarbinātajiem, kā arī institūciju uzdevumi pārejas posmā. ...

“Jurista Vārda” 2026. gada 12. maija numurā1 publicētais Alda Lieljukša raksts “Kriminālatbildība kā galējais līdzeklis” pievēršas vairākām aktuālām Latvijas krimināltiesiskā regulējuma problēmām, t.sk. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regulējuma vēsturiskās attīstības izvērtējumam. Autors min, ka 2004. gada grozījumi likumā ieviesa jēdzienu “netieši iegūti noziedzīgi līdzekļi”, taču ilgstoši netika formulēts skaidrs šī termina saturs. Iedvesmojoties no šī vērtējuma, kā arī ņemot vērā, ka šī pārdomu raksta autoru ikdienā bieži nākas palīdzēt klientiem krimināllietās, kurās tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, rakstā tiek aplūkots, no kurienes radies šis jēdziens, kā tas ienāca Latvijas tiesiskajā regulējumā un kāpēc tā saturs ir bijis neskaidrs gandrīz 18 gadus. Tādējādi cenšoties rast atbildes uz attiecīgā tiesību jautājuma evolūcijas ietekmi uz tiesisko noteiktību, cilvēka tiesībām un juridisko domu kopumā. ...

Administratīvā pārkāpuma process bieži tiek salīdzināts ar kriminālprocesu, un populārs ir teiciens, ka administratīvā pārkāpuma process ir “mazais kriminālprocess”. Šī raksta mērķis ir apkopot fundamentālās atšķirības starp kriminālprocesu un administratīvā pārkāpuma procesu, jo administratīvo pārkāpumu tiesībām ir sava unikāla vieta Latvijas tiesību sistēmā un apzīmējums “mazais kriminālprocess” nav juridiski korekts. ...

Pēc šķīrējtiesu regulējuma reformas Latvijā būtiski paplašinājās valsts tiesu kontrole pār šķīrējtiesas procesu. Šajā rakstā analizēts, kā jaunais tiesiskais ietvars darbojas praksē, vienlaikus identificējot arī vēl neatrisinātus jautājumus, kas praksē rada vai varētu radīt zināmas neskaidrības. ...

Ievads 2025. gada 5. decembrī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kompetentās iestādes vienojās par kompromisa tekstu attiecībā uz direktīvu, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus. Direktīvas mērķis ir novērst šķēršļus vienotajam (Eiropas) tirgum un kapitāla tirgiem, kas rodas atšķirīgu valstu maksātnespējas noteikumu dēļ. Direktīva ir vēl viens solis ceļā uz maksātnespējas procedūru būtisku saskaņošanu ...

Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai – mums atgādina Satversmes 2. pants. Katrs Latvijas pilsonis ir daļa no šī svarīgākā konstitucionālā orgāna – Latvijas tautas. Brīvas, godīgas vēlēšanas ir galvenais instruments, kuru pilsoņi izmanto savas gribas paušanai un valsts “darbināšanai“. Bez brīvām, vispārējām vēlēšanām nav iespējama demokrātiska valsts. Tādējādi katra pilsoņa konstitucionālais pienākums ir piedalīties ...

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu notikumu, likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

2026. gada aprīlī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2026/799, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus1 (turpmāk – Direktīva), iezīmējot būtisku soli maksātnespējas tiesību attīstībā Eiropas Savienībā. Direktīva paredz ieviest vairākus jaunus maksātnespējas tiesību instrumentus. Viena no būtiskākajām novitātēm ir iepriekšsagatavoto procedūru (pre-pack proceedings) ieviešana vienotā Eiropas tiesiskajā telpā. Latvijas tiesībās iepriekšsagatavotā procedūra ir jauns tiesību institūts, kas tiks ieviests, transponējot Direktīvu, taču citās jurisdikcijās šāds mehānisms pastāv un ir attīstījies jau vairāku gadu garumā. Šajā rakstā autors aplūko iepriekšsagatavotās procedūras jēdzienu un būtību, tās attīstību citu valstu jurisdikcijās, Direktīvā paredzēto konceptu, kā arī šā instrumenta ieviešanas iespējamos izaicinājumus Latvijā. ...

Pēdējos gados valsts pārvaldē novērojama strauja digitalizācijas tendence, tostarp ieviešot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) izmantošanas iespējas iestādes darbā un sniedzot personām pakalpojumus. Tomēr digitalizācija vairs nav tikai valsts pārvaldes darba efektivizācijas instruments. Tā aizvien vairāk nosaka arī to, kā personas saskaras ar valsti. Tādēļ jautājums par labas pārvaldības principa saturu un tā īstenošanu digitalizācijas laikmetā nav tikai organizatorisks jautājums. Tas ir jautājums par valsts pārvaldes kvalitāti demokrātiskā un tiesiskā valstī, personas uzticību valstij un personas iespējām pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības procesos un īstenot savas tiesības. Tādēļ šī raksta mērķis ir apskatīt, kā labas pārvaldības princips transformējas digitalizācijas laikmetā, īpašu uzmanību pievēršot MI izmantošanai valsts pārvaldē. ...