Bangoras universitātes Ziemeļvelsā profesores Sāras Elinas Robertsas (Sara Elin Roberts) pētījumu joma ir Velsas viduslaiku tiesības jeb Cyfraith Hywel. Intervija tapa pēc profesores lekcijas un semināra, kuru viņa novadīja Latvijas Universitātē maija sākumā pēc profesores Sanitas Osipovas uzaicinājuma.
Intervijā lasiet par velsiešu attieksmi pret savu valodu un jaunajām valsts institūcijām, kā arī to, kādēļ Velsas viduslaiku tiesību teksti ir vērtīgas liecības par tā laika sabiedrību, kas ietver daudz paslēptu, taču skaidri nolasāmu vēstījumu par to, kā bija iekārota Velsas sabiedrība viduslaikos, tās attieksmi pret sievietēm un ārzemniekiem, kā arī ļoti savdabīgo pārvaldes iekārtu, kas stipri atšķīrās no Anglijā esošās. Tāpat intervijā lasiet par seno velsiešu valodu, kas pieder ķeltu valodai grupai un kas ir viena no retajām ķeltu valodā, kurā cilvēki ne tikai runā, bet arī izstrādā likumus Velsas parlamentā jeb Senedd.
Latviešiem valoda ir ārkārtīgi svarīga, šeit valoda un valsts ir savstarpēji saistītas. Pastāstiet mums par velsiešu valodu – vai velsiešu valoda pieder pie ķeltu valodām, kuras valodas tai ir tuvas?
Ķeltu valodas iedalās divās lielākās grupās: bretoņu un goidelu (gēlu). Bretoņu valodām pieder velsiešu, korniešu un bretoņu valoda, kas ir cēlusies no korniešu valodas, kā arī izmirusī kumbriešu valoda no Kumbrijas (Cumbria) Anglijas ziemeļos. Goidelu jeb gēlu valodām pieder īru (gēlu) valoda, skotu gēlu valoda un meniešu valodas no Menas salas. Īru valoda velsiešu valodai ir kā brālēns. Abas valodas ir gājušas atšķirīgu attīstības ceļu. Es nesaprotu īru valodu. Viņiem ir ļoti sarežģīta rakstības sistēma un sarežģīta gramatika. Velsiešu valodai tuva ir korniešu valoda. Šajā valodā ir 1000 līdz 2000 runātāju, tas nav daudz. Tuva arī ir Francijas ziemeļos Bretaņā runātā bretoņu valoda.
Vai velsiešu valodai arī ir sava īpaša skaitīšanas sistēma? Piemēram, mūsdienu Francijas (bet ne Kanādas, Beļģijas un Šveices) franču valodā joprojām izmanto seno ķeltu skaitīšanas sistēmu, kas balstās uz 20, kur saka nevis astoņdesmit, bet četras reizes divdesmit.
Jā, mēs to darām. 10 ir vienkārši un deg. 11 ir unarddeg (1+10), 12 ir deuddeg (2+10), taču viss kļūst sarežģīti no 16, kas ir un ar bymtheg (1+15), taču 18 ir divas reizes deviņi (deunaw). Tālāk skaita pa divdesmit, 20 ir ugain, 30 ir 20+10, 60 ir 3 reizes 20, 70 ir 3 reizes 20+10 utt. Pavisam grūtie cipari ir padsmiti, piemēram, lai pateiktu 46, var teikt vai nu 16+10+20, vai arī izvēlēties plašāk izmantoto 6+2 reizes 20.
Kāda ir saikne starp Velsu un ķeltu civilizāciju?
Mēs esam ķeltu tiešie pēcnācēji. Agrāk ķelti dzīvoja visā Eiropā. Norādes par ķeltu civilizāciju ir atrastas pie Donavas upes, mūsdienu Vācijā, un tā principā aptvēra lielāko daļu Eiropas. Ķelti apdzīvoja lielāko daļu Britu salu, pirms ieradās romieši. Izņemot pašus Skotijas ziemeļus, Britu salās ķelti runāja bretoņu valodā (Brythonic), tie ir velsiešu senākie senči.
Jūsu pētnieciskais darbs ir Velsas viduslaiku tiesības…
Mans pirmais augstskolas diploms bija velsiešu valodā un literatūrā kopā ar vēsturi. Tas bija dubults diploms. Vēlāk es devos uz Oksfordu, lai iegūtu maģistra grādu, mans maģistra darbs bija par viduslaiku vēsturi, savukārt doktora disertāciju es rakstīju par ķeltu valodu, tādēļ es vienmēr esmu aptvērusi abus laukus – valodu un vēsturi. Es neesmu juriste, mani interesē valoda, un tā ir noticis, ka Velsai ir seni likumi, kas ir jau tolaik pierakstīti. Velsiešu valoda ļoti balstās uz rakstīto tekstu. Pastāv 43 manuskriptu kopums, kuros ir pierakstītas Velsas viduslaiku tiesības. Manas zinātniskās intereses ir saistītas ar šiem manuskriptiem.
Vai runa ir par Cyfraith Hywel?
Jā, Cyfraith Hywel. Hauvels (Hywel) ir 10. gadsimta Velsas karaļa vārds. Viņš bija pazīstams kā Hauvels ap Kadels (Hywel ap Cadell). Tātad Hauvels bija 10. gadsimta karalis, likumi tika attiecināti uz viņu, lai gan nav pierādījumu, ka viņš pats tos būtu izdevis. Ir ļoti maz liecību par šo laiku. Taču mēs zinām, ka viņš bija veiksmīgs valdnieks. Viņam izdevās apvienot lielāko daļu mūsdienu Velsas. Viņš pats sevi sauca par visas Velsas karali. Viņa panākumi ir izmērāmi: karaļa Hauvela valdīšanas laiks bija relatīvas stabilitātes periods, tas radīja piemērotus apstākļus tiesību radīšanai. Tā rīkojās arī citi karaļi. Piemēram, Anglijas agrīnie karaļi, tiklīdz viņi pārspēja savus ienaidniekus un nostiprinājās, sāka izdot likumus, lai parādītu, ka viņi ir labi, uzmanīgi karaļi, kas rūpējas par tautu un nodrošina stabilitāti. Tiesa gan, parasti tā ilgi neturpinājās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes