Raksta mērķis ir analizēt tos kritērijus, kas tiesām jāņem vērā, ja bērna vecāki ceļ jaunu prasību neilgi pēc tam, kad stājies spēkā spriedums, ar kuru noteikta saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība ar bērnu.
Saskarsmes kārtības noteikšana un tās turpmāka pārskatīšana ir viens no jutīgākajiem ģimenes tiesību jautājumiem, kurā jāsaskaņo divi tiesību pamatprincipi – bērna labāko interešu prioritāte un tiesiskā stabilitāte. Lai gan normatīvais regulējums pieļauj celt jaunu prasību par saskarsmes kārtības noteikšanu, ja būtiski mainījušies apstākļi, taču praksē ir vērojama tendence šo iespēju izmantot arī situācijās, kad izmaiņas ir nebūtiskas vai kalpo tikai kā turpinājums vecāku savstarpējam konfliktam.
Tas aktualizē jautājumu par “būtisku apstākļu maiņas” kritērija saturu un robežām. Bez skaidras šī kritērija interpretācijas pastāv risks, ka vecāku strīdi par saskarsmes kārtību pārtop par nepārtrauktu procesu, kurā bērns atkārtoti tiek iesaistīts tiesvedībā, bet spēkā stājušos nolēmumu stabilitāte tiek relativizēta. Katrs gadījums ir individuāls, bet ir nepieciešams nošķirt gadījumus, kad saskarsmes kārtības pārskatīšana patiešām kalpo bērna interesēm, no situācijām, kad – gluži pretēji – to apdraud.
Atkārtota tiesvedība saskarsmes lietās: problēmas raksturojums
Vispārējais princips nosaka imperatīvu aizliegumu atkārtoti revidēt strīdu, kas jau ir izšķirts ar spēkā esošu spriedumu starp tām pašām pusēm. Res judicata ir procesuālo tiesību princips, kas attiecas uz tiesas sprieduma ietekmi, tiklīdz tas ir kļuvis galīgs. Šis ir procesuālo tiesību pamatprincips, kura mērķis ir garantēt tiesisko noteiktību un novērst nevajadzīgu tiesvedības pagarināšanu. Arī Satversmes tiesa atzinusi, ka tiesas sprieduma izpildīšana visupirms ir vērsta uz to, lai katra puse varētu baudīt tās materiālās tiesības, kuras ir atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.1 Neapšaubāmi, ar spriedumu noteikto tiesību izmantošana ir saistīta ar precīzi atrunātu kārtību saskarsmes tiesību izmantošanai sprieduma rezolutīvajā daļā. Tas var novērst nepieciešamību grozīt vai pārskatīt spriedumā noteikto kārtību.
Civilprocesa likuma 244.12 pants kā speciālā norma izvirza īpašas prasības tiesas nolēmuma saturam2 un uzliek tiesai pienākumu, lai nodrošinātu nolēmuma izpildāmību, sprieduma rezolutīvajā daļā noteikt konkrētu saskarsmes veidu (piemēram, tikšanās klātienē, saskarsmes personas iesaistīšana, sazināšanās ar dažādu komunikācijas ierīču palīdzību u.c.), saskarsmes laiku, vietu, ilgumu. Tāpat jāizlemj, kādas darbības ir jāizpilda un kādi uzdevumi ir jāpilda katram no vecākiem, īstenojot tiesas noteikto saskarsmes kārtību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes