Pēdējos gados valsts pārvaldē novērojama strauja digitalizācijas tendence, tostarp ieviešot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) izmantošanas iespējas iestādes darbā un sniedzot personām pakalpojumus. Tomēr digitalizācija vairs nav tikai valsts pārvaldes darba efektivizācijas instruments. Tā aizvien vairāk nosaka arī to, kā personas saskaras ar valsti. Tādēļ jautājums par labas pārvaldības principa saturu un tā īstenošanu digitalizācijas laikmetā nav tikai organizatorisks jautājums. Tas ir jautājums par valsts pārvaldes kvalitāti demokrātiskā un tiesiskā valstī, personas uzticību valstij un personas iespējām pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības procesos un īstenot savas tiesības. Tādēļ šī raksta mērķis ir apskatīt, kā labas pārvaldības princips transformējas digitalizācijas laikmetā, īpašu uzmanību pievēršot MI izmantošanai valsts pārvaldē.
1. Labas pārvaldības principa saturs un tā nozīme digitalizācijas kontekstā
1.1. Labas pārvaldības principa konstitucionālais ietvars
Labas pārvaldības principa mērķis ir realizēt personu tiesību vai tiesisko interešu aizsardzību publiskās varas un ikvienas privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās. Tas ierobežo valsts pārvaldes patvaļu un ļaunprātīgu varas izmantošanu un nodrošina sabiedrības aizsardzību pret valsts varas neierobežotu izpausmi.1Labas pārvaldības principa konstitucionālais pamats ir atrodams Satversmes 1. un 89. pantā.2 Satversmes 1. pants, kas nosaka Latviju par demokrātisku republiku, ietver arī tiesiskas valsts principu, no kura izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot un aizsargāt personas pamattiesības.3 Savukārt Satversmes 89. pants nosaka valstij pienākumu ievērot un nodrošināt cilvēktiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No Satversmes 89. panta izriet, ka cilvēka pamattiesības ir saistošas valsts varai jebkurā tās izpausmes formā.4 Tātad pienākums ievērot un aizsargāt pamattiesības attiecas arī uz valsts pārvaldi. Lai nodrošinātu, ka visas valsts pārvaldes darbības atbilst pamattiesību standartiem, lēmuma pieņemšanas procesam ir jābūt taisnīgam.5 Secīgi labas pārvaldības princips kā procesuālo tiesību principu kopums, kas piemērojams valsts un privātpersonas tiesiskajās attiecībās, cieši sasaucas ar valsts pārvaldes pienākumu ievērot pamattiesības. Tādējādi labas pārvaldības princips ir konstitucionāls vispārējais tiesību princips, un personas tiesības prasīt valstij ievērot labas pārvaldības principu ir atzītas par pamattiesībām gan Latvijas, gan arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību sistēmā.6
Satversmes tiesa savā judikatūrā ir skaidrojusi labas pārvaldības principa saturu, norādot, ka tas ietver taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā, lai panāktu cilvēktiesību ievērošanu,7 un labas pārvaldības principa īstenošana balstās uz tiesisku, stabilu un atklātu valsts pārvaldes darbību.8 Labas pārvaldības princips ietver pienākumu pastāvīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, vienkāršot un uzlabot valsts pārvaldes kārtību, lai tā darbotos pēc iespējas efektīvi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes