JAUNUMI

29. Novembris 2023 / 15:31

UR ieceltam likvidatoram ir tiesības celt prasību pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu

Senāts: Uzņēmumu reģistra ieceltam likvidatoram ir tiesības sabiedrības vārdā celt prasību pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu bez dalībnieku sapulces lēmuma.

Senāta Civillietu departaments 28. novembrī paplašinātā tiesas sastāvā izskatīja sabiedrības likvidatora blakus sūdzību par zemāku instanču tiesu lēmumiem izbeigt tiesvedību sabiedrības vārdā celtā prasībā pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā.

Izskatāmajā lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība izbeigta ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un Uzņēmumu reģistrs sabiedrībai iecēlis likvidatoru. Likvidators sabiedrības vārdā cēla tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu, jo tie nesniedza likvidatoram pieprasīto informāciju par sabiedrību un tās aktīviem un, būdami amatpersonas, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki, radot zaudējumus sabiedrībai.

Risināmais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde, – vai Uzņēmumu reģistra ieceltam likvidatoram ir tiesības bez dalībnieku sapulces lēmuma celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Senāts lēmumā norāda, ka sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz valsts iestādes lēmumu, jeb piespiedu darbības izbeigšanu, ir pamats nošķirt no sabiedrības darbības izbeigšanas, kas notiek, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu. Tāpat arī likvidatora iecelšanas procedūra piespiedu likvidācijas gadījumā ir atšķirīga, salīdzinot ar klasisko situāciju, kad likvidāciju veic paši valdes locekļi un likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce.

Uzņēmumu reģistra iecelts likvidators nedarbojas dalībnieku uzdevumā un kontrolē, jo tiek iecelts pēc sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas iniciatīvas un darbojas

neatkarīgi no dalībnieku gribas, kuriem šajā gadījumā nav iespēju ietekmēt likvidatoru, piemēram, atceļot to no amata.

Uzņēmumu reģistra ieceltā likvidatora neatkarība no sabiedrības dalībniekiem, kas cita starpā izskaidrojama ar to, ka sabiedrības nonākšana piespiedu likvidācijas procesā saistīta ar pašu dalībnieku rīcību vai bezdarbību, Senāta ieskatā dod pamatu secinājumam, ka Uzņēmumu reģistra ieceltā likvidatora un dalībnieku ieceltā likvidatora tiesību un pienākumu apjoms atšķiras.

Šādos apstākļos Senāts atzīst, ka likvidatora tiesības celt prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem nav pretrunā ar likvidācijas mērķi – nodrošināt visu zināmo kreditoru intereses.

Senāts lēmumā norāda – uzsākot piespiedu likvidācijas procesu, valdes locekļa komerciālās rīcības brīvības un neatkarības nodrošināšanas vajadzība atkrīt, jo valdes un padomes funkcijas pārņem sabiedrības likvidators, kuram ir pienākums rūpēties par kreditoru interešu ievērošanu. Arī interešu konflikta problemātika piespiedu likvidācijas gadījumā nepastāv, jo likvidatoru ieceļ komercreģistra iestāde, nevis dalībnieku sapulce.

Līdz ar to Senāta ieskatā apstāklis, ka dalībnieku sapulce nav pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, nav vērtējams kā šķērslis likvidatoram celt tiesā attiecīgo prasību, jo noteikums par dalībnieku sapulces lēmumu piespiedu likvidācijas gadījumā faktiski zaudē jēgu, ņemot vērā, ar kādu mērķi tas ir ietverts likumā.

Turklāt prasība Uzņēmumu reģistra ieceltam likvidatoram iegūt dalībnieku sapulces lēmumu prasības celšanai pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu var kļūt neizpildāma, piemēram, situācijā, kad bijušie valdes locekļi, pret kuriem likvidators paredzējis celt tiesā prasību, un sabiedrības dalībnieki ir vienas un tās pašas personas.

Lieta Nr. SKC-273/2023 (C30637921)

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
1. Marts / 20:39
Ikviena eiropieša pamattiesību aizsardzību sekmē valstu konstitucionālo identitāšu un Eiropas kopējo vērtību harmoniska mijiedarbība
1. Marts / 16:06
Senāts atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas notiesājošu spriedumu bijušā VID Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča krimināllietā
1. Marts / 16:04
Kvalitāte kriminālprocesa īstenošanā – prokuratūras nemainīga prioritāte
1. Marts / 15:59
Tiesa attaisno bijušo veselības ministri, nekonstatējot viņas darbībās noziedzīga nodarījuma sastāvu
1. Marts / 15:57
Inese Lībiņa-Egnere: Latviešu valoda un tās konstitucionāla aizsardzība ir gan Eiropas vērtība, gan nacionālās drošības jautājums
AUTORU KATALOGS