JAUNUMI

28. Novembris 2023 / 16:46

Tiesa varēs piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu

Otrdien, 28. novembrī, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, ļaujot tiesai piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, kas tiks izpildīts uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās. Norādāms, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu nevarēs piemērot par sevišķi smagiem noziegumiem, tostarp par izvarošanu un seksuālu vardarbību.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Probācijas uzraudzība turpmāk būtu nākamais bargākais sods pēc brīvības atņemšanas, kļūstot  par efektīvāku alternatīvu nosacītas brīvības atņemšanas sodam. Jaunā kārtība ir individuāli mērķēta notiesātās personas uzraudzībai un resocializācijai. Atšķirībā no nosacītas notiesāšanas probācijas uzraudzība būs mērķēta, lai koriģētu notiesātās personas uzvedību un mainītu viņa attieksmi un sociālo lomu. Tāpat paredzēts, ka katrai notiesātajai personai būs individuāli izstrādātas un pielāgotas probācijas programmas, lai samazinātu iespējamību, ka persona nākotnē varētu izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus. Ar grozījumiem mēs turpinām stiprināt Latvijas sabiedrības kopējo un katra cilvēka individuālo drošību.”

Pēc grozījumu spēkā stāšanās personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bez jau esošajiem pamatsodiem – brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs un naudas sods, varēs piemērot arī pamatsodu – probācijas uzraudzību, kuru līdz šim varēja piemērot nepilngadīgajiem un 13 noziedzīgu nodarījumu gadījumos pilngadīgām personām. Paredzams, ka, piemērojot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, tiks mazināta atkārtota sabiedriskā darba piemērošana personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas, uzvedības korekciju un ierobežojumu elementus.

Vienlaikus valdībā apstiprinātie grozījumi Krimināllikumā pilnveido sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principus. Izmaiņas paredz, ka galīgā soda noteikšanā tiks ņemti vērā tādi sodi, kas tiek reāli izpildīti, nevis tādi, kuru izpilde ir atlikta ar nosacītu notiesāšanu. Šādas izmaiņas paredzētas, lai mazinātu spriedumu pārsūdzēšanu un lietu ilgstošu izskatīšanu augstākās tiesu instancēs.

Pirms grozījumu stāšanās spēkā tie jāapstiprina Saeimā. Grozījumi Krimināllikumā pieejami šeit, Grozījumi Kriminālprocesa likumā pieejami šeit. Likumprojektu pārejas noteikumi paredz, ka personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim un vēl nav notiesātas, un kurām likums ļāva piemērot nosacītu notiesāšanu un tiesa to būtu piemērojusi, tās vietā piemēro pamatsodu — probācijas uzraudzība —  sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
1. Marts / 20:39
Ikviena eiropieša pamattiesību aizsardzību sekmē valstu konstitucionālo identitāšu un Eiropas kopējo vērtību harmoniska mijiedarbība
1. Marts / 16:06
Senāts atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas notiesājošu spriedumu bijušā VID Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča krimināllietā
1. Marts / 16:04
Kvalitāte kriminālprocesa īstenošanā – prokuratūras nemainīga prioritāte
1. Marts / 15:59
Tiesa attaisno bijušo veselības ministri, nekonstatējot viņas darbībās noziedzīga nodarījuma sastāvu
1. Marts / 15:57
Inese Lībiņa-Egnere: Latviešu valoda un tās konstitucionāla aizsardzība ir gan Eiropas vērtība, gan nacionālās drošības jautājums
AUTORU KATALOGS