JAUNUMI

25. Jūnijs 2024 / 17:52

TM: Interešu pārstāvības atklātības nodrošināšanai nepieciešama atbildīgā iestāde

25. jūnijā Ministru kabinets izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Interešu pārstāvības atklātības likuma mērķa sasniegšanu un turpmāk iecerēto darbību”. Tieslietu ministrijas ieskatā likumdevējam nepieciešams noteikt atbildīgo iestādi, kas var pilnvērtīgi nodrošināt interešu pārstāvības uzraudzību Latvijā. 

Interešu pārstāvības atklātības  likums (turpmāk – Likums), kas stājies spēkā 2023. gada 1. janvārī definē interešu pārstāvību [1] un paredz nodrošināt tās atklātību. Īstenojot likuma mērķus, tiek veicināta sabiedrības uzticēšanās interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī tiek nodrošināta visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

Tieslietu ministrija informatīvajā ziņojumā norāda, ka Likums ir saistīts ar interešu pārstāvības atklātību dažādos varas atzaros, līdz ar to jānosaka par Likuma izpildes uzraudzību atbildīgā iestāde vai arī vairākas iestādes, decentralizējot uzraudzību katrā varas atzarā. Ņemot vērā jautājuma būtiskumu un valsts varas dalīšanas principu, Tieslietu ministrijas ieskatā, lēmumu par atbildīgās iestādes noteikšanu var izdarīt tikai likumdevējs.

Jau šobrīd interešu un publiskās varas pārstāvji savu organizāciju vai institūciju tīmekļvietnēs regulāri publicē informāciju par saziņu ar publiskās varas pārstāvjiem, atklājot tikšanās datumu, pārrunātos jautājumus un saziņas mērķi. Šādi iesaistītas puses atklās interešu pārstāvību līdz brīdim, kamēr Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izveidos interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanās sistēmu. Norādāms, ka tiek risināts jautājums par finansējuma piesaisti interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izstrādei.

Lai veicinātu interešu un publiskās varas pārstāvju izpratni par Likuma prasībām gan publiskais sektors, gan nevalstiskais sektors ir sagatavojis un publicējis informatīvus rakstus un materiālus par Likuma ieviešanu, ir organizēti semināri un diskusijas  par interešu pārstāvības jautājumiem. Tāpat biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”  ir izdevusi rokasgrāmatu “Kā pārstāvēt savas intereses nacionālajā un pašvaldību līmenī” [2], kā arī izdota Sanitas Osipovas un Jāņa Plepa zinātniskajā redakcijā grāmata “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri”.

[1] Interešu pārstāvība ir vēlama demokrātiskā sabiedrībā. Lobēšanas procesā var  īstenot plašākas sabiedrības intereses, ļaujot sasniegt efektīvus rezultātus konkrētas nozares attīstībā.

[2] Sabiedrība par atklātību – Delna. Rokasgrāmata “Kā pārstāvēt savas intereses nacionālajā un pašvaldību līmenī”, Rīga, 2023.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
23. Jūlijs / 15:41
Tieslietu ministrija rada rīku noziegumos cietušo atbalsta saņemšanas ceļa atvieglošanai
23. Jūlijs / 14:49
Tieslietu padome precizē rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību
23. Jūlijs / 13:40
Senāts izceļošanas aizliegumu atzīst par pamatotu un tiesisku
22. Jūlijs / 15:22
Septembrī notiks konference par konkurences tiesību pārkāpumu izraisītajiem zaudējumiem
22. Jūlijs / 15:18
Ierosināta lieta par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu
AUTORU KATALOGS