Lai novērstu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, kas izkropļo godīgas konkurences principus starp politiskajām partijām, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Krimināllikumā. Ar tiem iecerēts samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kura iestājas kriminālatbildība.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, gadījumos, kad politiskās partijas iesaistītas nelikumīga finansējuma saņemšanā, tas mazina sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā.
Plānots, ka kriminālatbildība iestāsies, ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība būs nelikumīgi finansēta ievērojamā apmērā, proti, ne mazāk kā desmit minimālo mēnešalgu kopsummā (šobrīd – septiņi tūkstoši eiro). Līdz šim kriminālatbildību paredzēja no liela apmēra – 50 minimālo mēnešalgu kopsummas (pašlaik – 35 tūkstoši eiro).
Vienlaikus iecerēts likumu papildināt, nosakot atbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima. Gadījumā, ja tas tiks veikts valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
