Starp iepriekšējā un šī žurnāla iznākšanu daudz ir noticis, tostarp mainījusies valdība, un līdz ar to arī tieslietu nozarei ir jauns ministrs – Edvards Smiltēns, politiķis un Latvijas Universitātes absolvents ar profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē (2009).
Deklarācijā par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību tiesiskums kā jēdziens tiešā tekstā minēts vairākkārt, jo īpaši drošu vēlēšanu norises un cīņas pret korupciju un karteļiem kontekstā. Tāpat jaunā valdība ir apņēmusies “nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā, vardarbības apkarošanā, dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un ģimeņu tiesiskajā aizsardzībā”. Tomēr, vērtējot kopumā, jaunā Ministru kabineta prioritāšu sarakstā fokuss tieši uz tieslietu sektoru kā tādu nav vērsts. Turpretim tajā ir paustas daudzas citas apņemšanās, tai skaitā stiprināt ģimenes un bērnus kā valsts pamatvērtību.
Kā vēsta kolēģi citos medijos, atsaucoties uz viņiem sniegtu informāciju, arī jaunais tieslietu ministrs starp savām prioritātēm esot izvirzījis tieši bērnu tiesības un to aizsardzību. Tas gan nav unikāli, jo arī iepriekš ministri un dažādas amatpersonas bērnu interešu aizsardzību ir pasludinājušas par īpaši būtisku uzdevumu, un tas ir arī viens no tiesībsardzes Karinas Palkovas šā gada prioritārajiem darbības virzieniem. Jo faktiski šī ir joma, kurā darāmais neizsīkst un mēs kā sabiedrība vēl tikai mācāmies. Tāpēc arī “Jurista Vārds” jau ierasti jūnijā, kad atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, īpaši pievēršas bērnu tiesību tematikai. Šoreiz viesredaktores Ph.D. Ilonas Kronbergas vadībā ir tapusi tematiska rakstu kopa, kurā runāts ne tikai par apkārtējo atbildību un pienākumiem, bet arī pašu bērnu aktīvu līdzdalību savu tiesību un interešu aizsardzībā.
Savulaik piesaistīt autorus bērnu tiesību tematikai bija īpaši sarežģīts uzdevums un šīs publikācijas nāca ilgi un grūti. Pēdējos gados ir kļuvis nedaudz vieglāk, jo ir gan iezīmējies stabilo autoru loks, gan arī līdz ar sabiedrības un valsts briedumu ir nākusi zināma apjausma, ka ne tikai no nāves un nodokļiem nav iespējams izbēgt – arī bērna tiesību un labāko interešu principa ievērošana ir jāīsteno ikkatrā lēmumā un rīcībā, kas skar bērnu. Zināt jau zinām, bet vai tas izdodas?
Diemžēl arī šī žurnāla publikācijas liecina, ka praktisko pusi joprojām vēl apgūstam (I. Kronberga skarbi teiktu, ka valstī kopumā šajā ziņā esam vēl tikai ceļa sākumā). Arī tāpēc šajā kopējā izglītošanās procesā īpaši vērtīgs šķiet vēl kāds jaunums – I. Kronbergas virsvadībā sagatavošanas procesā ir grāmata, kurai līdzīgas Latvijā nav, – “Bērnu tiesības: teorija un praktiskā piemērošana”. Grāmatā iekļautie bērnu tiesību jautājumi tiek aplūkoti kā daļa no starptautiskā, Eiropas un Latvijas tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas prakses. Grāmatas autoru lokā ir pieredzējuši juristi un tiesību zinātnieki, un tās uzdevums ir sniegt vienotu priekšstatu un zināšanu platformu bērnu tiesībās. Tas ir ļoti būtiski, jo, lai bērnu tiesību aizsardzība no vārdiem kļūtu par darbiem, ir svarīgi raudzīties nevis katram uz savu pusi, bet tajā virzienā, kur visi redz vienu un to pašu – bērnus kā cienījamu sabiedrības daļu.