Sevišķā aizbildņa institūts ir būtisks bērna tiesību un tiesisko interešu nodrošināšanas instruments administratīvajā procesā. Sevišķā aizbildņa institūts līdz šim latviski rakstošajā juridiskajā periodikā un juridiskajā literatūrā nav ticis plašāk atspoguļots, tāpēc šajā rakstā autore lakoniski pievērsīsies sevišķā aizbildņa institūtam, ieskicējot būtiskākās tā nianses.
Konstatēts, ka vēl arvien praksē ir grūtības ar tādu pamatpieeju, ka bērnam ir tiesības uz sava viedokļa paušanu. Valstīs tiek veidoti nepietiekami mehānismi un apmācīti speciālisti, kas prot uzklausīt bērna viedokli jau agrīnā vecumā viņam svarīgā dzīves situācijā. Līdzīgi valsts institūcijas bieži neatzīst bērna tiesības uz savu tiesību aizsardzību, proti, nepiešķir bērnam nepieciešamo procesuālo statusu.1
Administratīvajā procesā, kurā arī tiek izskatītas bērnu un ģimenes tiesību lietas, bērnam ir gan piešķirts procesuālais stāvoklis – bērns var būt pieteicējs un trešā persona lietā, gan bērnam ir iespēja paust savu viedokli – vai nu tiešā veidā pašam tiesā, vai pastarpināti ar sevišķā aizbildņa vai citas personas starpniecību, palīdzību. Līdz ar to var apgalvot, ka administratīvajā procesā bērniem tiek nodrošināta viņu tiesību un tiesisko interešu procesuāla aizsardzība.
Bērnam kā ikvienam pamattiesību subjektam un administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības tikt uzklausītam procesā, kas to skar. Šo tiesību nodrošināšanai ir jābūt efektīvai, nevis iluzorai.
Tāpēc administratīvajās lietās, kurās skartas nepilngadīgo personu tiesības un tiesiskās intereses, Administratīvā procesa likums šādu personu pārstāvībai paredz speciālu procesuālu instrumentu – sevišķo aizbildni. Sevišķā aizbildņa darbība regulēta Administratīvā procesa likuma 21. pantā. Savukārt starptautiski regulējumu par nepilngadīgās personas speciālo procesuālo pārstāvi ietver Eiropas Padomes 1996. gada 25. janvāra Konvencija par bērnu tiesību piemērošanu. Konvencijas 9. pants paredz, ka tiesas procesos, kas skar bērnu, ja attiecīgās valsts likumi nepieļauj to, ka vecāku varas īstenotāji pārstāvētu bērnu, jo tiem ar viņu ir interešu konflikts, tiesu iestāde ir pilnvarota iecelt īpašu bērna pārstāvi šajos procesos. Puses apsver iespēju paredzēt to, lai procesos, kas skar bērnu, tiesu iestāde būtu pilnvarota iecelt atsevišķu pārstāvi, attiecīgos gadījumos juristu, kas pārstāvētu bērnu.
Tāpat Eiropas Padomes Vadlīnijas par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu (kas dalībvalstīm kalpo kā praktisks instruments, lai pielāgotu savas tiesu un ārpustiesu sistēmas bērnu īpašajām tiesībām, interesēm un vajadzībām) 37.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes