ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Jūnijs 2026   •   Nr.6 (1424)

Bērnu pārvirzīšana no kriminālsodu sistēmas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu
Ph.D.
Anastasija Jumakova
Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore 
Mg. iur.
Indra Aizupe-Dzintare
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore 

Publikācijas mērķis ir analizēt bērnu pārvirzīšanu no kriminālprocesa uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu kā bērnu tiesībās balstītu krimināltiesību politikas instrumentu, īpaši izceļot prokurora lomu šīs pieejas īstenošanā. Pētījumā pārvirzīšana pamatota ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un bērniem draudzīgas justīcijas standartiem, kas kriminālprocesu bērnu gadījumā atzīst par galēju līdzekli un akcentē bērna labāko interešu, aktīvas līdzdalības un resocializācijas nozīmi. Papildus sniegts nepilngadīgo kriminālatbildības prakses un tiesiskā regulējuma izvērtējums, kā arī ieskicēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas problemātika, izgaismojot pastāvošos izaicinājumus šo mehānismu efektīvā īstenošanā.

Ievads

Nepilngadīgo personu iesaiste kriminālprocesā ir viena no jutīgākajām krimināltiesību jomām, jo bērniem piemērojamie cilvēktiesību standarti pēc būtības atšķiras no pieaugušo standartiem. Atšķirībā no pieaugušajiem bērns tiek uzlūkots kā attīstībā esoša persona, kuras tiesību aizsardzībā izšķiroša nozīme ir vecumam, briedumam un nākotnes attīstības perspektīvai, tādēļ kriminālprocess bērna gadījumā uzskatāms par galēju līdzekli, priekšroku dodot audzinošai un atjaunojošai pieejai. Šāda pieeja ir būtisks ilgtspējīgas sabiedrības rādītājs, jo nepilngadīgo lietās pieņemtie lēmumi tieši ietekmē sociālo reintegrāciju, atkārtotas noziedzības risku un sabiedrības drošību ilgtermiņā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Bērnu tiesību konvencijas 3. un 40. pants,1Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pants,2 kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants3 konsekventi nostiprina bērna labāko interešu prioritātes principu un bērna tiesības uz attieksmi, kas respektē viņa cieņu, veicina personības attīstību un sekmē sociālo reintegrāciju. No šiem avotiem izriet nepārprotams valsts pienākums organizēt un piemērot arī kriminālprocesu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un izpratnes līmenim pielāgotā veidā, nodrošinot audzinošu un atjaunojošu, nevis represīvu procesa mērķi.

Starptautiskajās un Eiropas bērnu tiesībās pēdējās desmitgadēs ir nostiprinājusies konceptuāla pāreja no represīvas reakcijas uz nepilngadīgo izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uz audzinošu un atjaunojošu pieeju. Šīs pieejas centrā bērns tiek uzlūkots nevis kā sodāms subjekts, bet kā attīstībā esoša persona ar īpašām aizsardzības un atbalsta vajadzībām, kuras uzvedības korekcija un sociālā reintegrācija ir svarīgākas par formālu sodīšanu.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk – FRA) pētījumi, bērniem draudzīgas justīcijas standarti un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra mērķtiecīgi apliecina, ka kriminālprocess bērnu lietās ir izmantojams tikai kā pēdējais līdzeklis un ka priekšroka dodama audzinošiem un individualizētiem risinājumiem. Bērna iesaiste kriminālprocesā ir problemātiska arī tādēļ, ka tas nereti rada emocionālu stresu un baiļu sajūtu, kavē spēju izprast procesu un tajā efektīvi piedalīties, kā arī var negatīvi ietekmēt bērna psihosociālo attīstību. Turklāt formāla, pieaugušajiem paredzēta kriminālprocesa vide parasti koncentrējas uz vainas konstatēšanu un sodīšanu, nevis uz uzvedības cēloņu izvērtēšanu. Tādēļ audzinošu risinājumu prioritāte veicina bērna sociālo reintegrāciju un mazina kriminālsodu sistēmas nelabvēlīgo ietekmi ilgtermiņā.

Šajā kontekstā arī Latvijas tiesību sistēmā bērniem paredzētā justīcija ir kļuvusi par būtisku krimināltiesību politikas reformu objektu, kura pilnveide prasa mērķtiecīgu pieejas maiņu. Tieslietu ministrijā patlaban noris darbs pie bērnu justīcijas tiesiskā regulējuma pārskatīšanas un modernizācijas, kur viena no centrālajām reformu jomām ir bērnu pārvirzīšanas nostiprināšana no kriminālsodu sistēmas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilona Kronberga
Numura tēma
Bērna līdzdalības principa praktiskā iedzīvināšana
Šī gada 14. maijā apritēja trīsdesmit trīs gadi, kopš Latvijas Republika ir pievienojusies ANO Bērnu tiesību konvencijai1 (Konvencija), savukārt ik gadu 1. jūnijā atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Tādēļ, pievēršoties bērnu ...
Uldis Krastiņš
Intervija
Karaļa Hauvela likumi, Tečere un futbols: cīņa par Velsu un velsiešu valodu
Bangoras universitātes Ziemeļvelsā profesores Sāras Elinas Robertsas (Sara Elin Roberts) pētījumu joma ir Velsas viduslaiku tiesības jeb Cyfraith Hywel. Intervija tapa pēc profesores lekcijas un semināra, kuru viņa novadīja Latvijas Universitātē ...
Egils Levits
Eseja
Valsts pārvaldes efektivizācija: starp nepieciešamu reformu un populistisku histēriju
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijai saistošie starptautiskie cilvēktiesību līgumi un Satversme: harmonija, hierarhija, kontrole
Šajā rakstā apkopošu un izskaidrošu tās tiesību normas un konstitucionālās tradīcijas, kas ir noteiktas Latvijas tiesiskajā sistēmā ar mērķi atpazīt Latvijai juridiski saistošus starptautiskos cilvēktiesību līgumus un noregulēt to tiesiskās ...
Ilze Celmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pārskatīšanas robežas un priekšnoteikumi

Raksta mērķis ir analizēt tos kritērijus, kas tiesām jāņem vērā, ja bērna vecāki ceļ jaunu prasību neilgi pēc tam, kad stājies spēkā spriedums, ar kuru noteikta saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība ar bērnu.

AUTORU KATALOGS