MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Imigrācijas kontrole Latvijas valsts ārējās robežas noturību un atbildīgo iestāžu spēju darboties vienoti Latvijas valstiskuma un drošības uzturēšanā regulāri provocē Latvijai nedraudzīgas valstis. Drošība visos līmeņos ir Latvijas prioritāte. Pastiprinot imigrācijas kontroli ne tikai uz valsts ārējās robežas, bet arī galvaspilsētā Rīgā un citviet, mēs kā valsts apliecinām, ka preventīvi strādājam ar potenciālajiem riskiem, nesagaidot kādu konkrētu ...

Saskaņā ar otrdien, 7. oktobrī, valdības atbalstīto Saprašanās memorandu ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par jaunā grantu perioda ieviešanu, 15 miljoni eiro tiks novirzīti arī Tieslietu ministrijas projektiem - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu kapacitātes stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.  ...

7. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procesā personām, kuras, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments atkārtoti ir atcēlis Administratīvās rajona tiesas spriedumu un nodevis atkārtotai izskatīšanai lietu, kurā pieteicējam – ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes priekšsēdētājam – bija piemērots disciplinārsods (rājiens) par to, ka viņš ugunsdzēsēja aizsargtērpā bija piedalījies protesta akcijā pret obligāto vakcinēšanos, tādējādi maldinot sabiedrību, ka šādi tiek pausts iestādes oficiālais viedoklis šajā jautājumā.  ...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.oktobrī, vienojās Saeimā virzīt lēmuma projektu, kas precizē – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes.  ...

7. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procesā personām, kuras, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas.  ...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 11. septembrī pasludināja tās 2025. gada 10. jūlija lēmumu lietā “Lavreckis pret Latviju”, noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. Protokola 1. panta (tiesības uz īpašumu) iespējamo pārkāpumu. ...

25. septembrī Parīzes pirmās instances tiesas (Tribunal de Paris) specializētā 32. palāta, kas iztiesā finanšu noziegumu prokuratūrā izmeklētās lietas, pasludināja spriedumu pret bijušo Francijas valsts prezidentu (2007–2012) Nikolā Sarkozī.1 Lietas apzīmējums ir “no Lībijas saņemtais finansējums”, un šīs lietas apsūdzības būtība ir tāda, ka pirms viņa ievēlēšanas par valsts prezidentu Sarkozī kopā ar citiem līdzdalībniekiem gan Francijā, gan vairākās citās valstīs ir noslēdzis – vai mēģinājis noslēgt – koruptīvu vienošanos ar toreizējo Lībijas diktatoru Muamaru Kadāfi ar mērķi panākt savu ievēlēšanu. ...

Informācija par (Padome) laikposmā no 2025. gada 9. septembra līdz 23. septembrim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2025. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā “S.O. pret Spāniju” (pieteikuma Nr. 5742/22), atzīstot, ka Spānija nav nodrošinājusi pacientei tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzību, kā to garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pants.1 Lieta izgaismo fundamentālu jautājumu par informētās piekrišanas saturu un robežām, kas ir īpaši aktuāls pacientu un ārstniecības personu mijiedarbībā ārstniecības procesā, kur pacienta fiziskā integritāte un garīgā labbūtība ir cieši saistītas ar ārstēšanas metodes izvēli un sekām. ...

Krievijas teritorijā 1917. gadā notika ievērojamas pārmaiņas pastāvošajā politiskajā režīmā un valsts pārvaldes formā, būtiski ietekmējot sievietes tiesisko statusu. Jaunās politiskās ideoloģijas postulāti atšķīrās no līdzšinējiem uzskatiem par sievietes lomu sabiedrībā, tās pienākumiem ģimenē un tiesībām uz pašrealizāciju un privātautonomiju. Pēc padomju varas nodibināšanas Krievijas impērijas tiesiskais regulējums tika noliegts un pārbūvēts. Padomju režīms radīja progresīvas pārmaiņas sievietes dzīvē: pēc lielinieku apvērsuma Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā (turpmāk – KPFSR) sievietes tika juridiski pielīdzinātas vīriešiem, tika formāli nodrošināta sieviešu un vīriešu politiskā un pilsoniskā līdztiesība.1 Šī raksta mērķis ir izpētīt sievietes tiesību apjomu, ekonomisko stāvokli un sociālo statusu jaundibinātajā padomju valstī salīdzinājumā ar Krievijas impēriju, lai analizētu sievietes tiesību attīstību un dzimumu līdztiesības jautājumu. Pēc autores domām, īpaši relevanti ir pētīt sievietes tiesisko statusu tieši padomjutiesībās, jo Latvijas teritorija gandrīz pusgadsimtu ir atradusies padomju tiesiskajā telpā. ...

Uzskats, ka korporatīvo labvēlību un sociālo atbildību var un vajadzētu panākt ar tirgus spēku līdz tādam līmenim, ka valdības regulējums kļūst nevajadzīgs, ir balstīts uz demokrātijas nozīmes bīstamu samazināšanu. /Dž. Bakans/1 Sabiedrība, it sevišķi patērētāji, investori un uzņēmumu darbinieki, arvien biežāk sagaida, ka uzņēmumi respektēs cilvēktiesības.2 Aptauju dati liecina, ka puse patērētāju, kuri ir vīlušies ...

17. septembrī Rīgā norisinājās Tiesu administrācijas Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros organizēts pasākums “Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem attīstības perspektīvas”, kas pulcēja kopā 50 dalībniekus – valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem sistēmai piederīgās personas (nozaru ekspertus, speciālistus, politikas veidotājus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī ārvalstu ekspertus). ...

Ikviens trauksmes cēlējs ir būtisks balsts tiesiskuma stiprināšanā, un, kā savā ziņojumā “Trauksmes celšanas sistēmas Latvijas izvērtējums” uzsver Sabiedrība par atklātību “Delna”, “trauksmes cēlēju aizsardzība [..] norāda uz demokrātijas līmeni sabiedrībā”.1 2025. gada rudenī likumdevēja darba kārtībā nonākuši grozījumi Trauksmes celšanas likumā,2 kas paredz gan precizēt līdzšinējās definīcijas un procedūras, gan arī nostiprināt izmaiņas trauksmes celšanas institucionālajā ietvarā. Izmaiņas balstās, tostarp ex-post izvērtējuma secinājumos3 un Eiropas Komisijas norādījumos par nepilnīgu un nepareizu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, transponēšanu. Grozījumu mērķis ir padarīt trauksmes celšanas sistēmu skaidrāku, uzticamāku un efektīvāku, stiprinot sabiedrības interešu aizsardzību un uzticēšanos publiskajām institūcijām. ...