MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Ministru kabinets otrdien, 16. septembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vienotu būves reģistrāciju. Vienotais process iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski atvieglos un paātrinās būves reģistrāciju, mazinot birokrātisko slogu – no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā. Plānots, ka jau no 2026. gada 1. janvāra būves reģistrācijai no īpašnieka būs nepieciešams tikai viens iesniegums Būvniecības informācijas sistēmā, bet pārējais reģistrācijas process notiks automātiski, sistēmām apmainoties ar informāciju.  ...

Senāta Krimināllietu departaments noraidīja apsūdzēto personu aizstāvju kasācijas sūdzības un atstāja spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru trīs būvdarbu vadītāji atzīti par vainīgiem darba aizsardzības noteikumu pārkāpumos, kas izraisīja jauna “Ceļu pārvaldes” strādnieka nāvi.  ...

Pēc pāris nedēļām, 1. oktobrī, apritēs jau 20 gadi, kopš spēkā stājies un tiek piemērots Kriminālprocesa likums. Laika gaitā tas grozīts jau vairāk nekā 50 reižu, taču jautājums par to, vai likums nu ir pilnīgs un, atbilstoši piemērojot, pienācīgi kalpo tā mērķa sasniegšanai, aizvien ir aktuāls. Tāpat ne mazāk svarīgs ir jautājums, vai institūciju iedibinātā tiesību piemērošanas prakse ir saskanīga ar Kriminālprocesa likuma mērķi, ietvaru un tiesību zinātnes atziņām kopumā. Tādēļ, atzīmējot Kriminālprocesa likuma darbības 20 gadus un ievadot Latvijas Republikas prokuratūras 35. jubilejas atzīmēšanas pasākumu ciklu, žurnāls “Jurista Vārds” un prokuratūra 23. septembrī rīkos ekspertu diskusiju “Ārpustiesas krimināltiesisko attiecību noregulēšana – vai efektīva un taisnīga?”. To vadīs un arī savās pārdomās dalīsies kriminālprocesa tiesību eksperte prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga. Visi interesenti diskusijai varēs sekot arī tiešraidē.  ...

I. Ievads aktualitātē Lai gan vispārīgi sabiedrībai kā kopumam parasti ar konkurences tiesībām un to pārkāpumiem ir saprotamas aizliegtas vienošanās (karteļi) un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, patiesībā šī nozare ir vēl interesantāka un, pēc autora domām, tuvākajā laikā vēl būs daudz dzirdams par šīs nozares aktualitāti. Konkurences tiesību jomā galvenās tiesību normas ir Līguma par Eiropas Savienības darbību ...

Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā TIESU SISTĒMAS POLITIKAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un ziņojumu projektus, kā arī izstrādāt vai piedalīties nacionālo pozīciju, instrukciju Eiropas Savienības jautājumos un nostāju projektu izstrādē, kā arī nodrošināt politikas plānošanas dokumentu izpildi departamenta kompetencē ...

Tiesu sistēmas darbība ir viens no svarīgākajiem valsts tiesiskuma pīlāriem, un tās efektivitāti iespējams novērtēt, analizējot konkrētus rādītājus. Tiesu darba rādītāji, piemēram, izskatīto lietu skaits, to izskatīšanas termiņi, lietu caurlaidība un citi kvantitatīvi dati ļauj ne vien izvērtēt sistēmas noslodzi un efektivitāti, bet arī saskatīt tendences un potenciālās problēmas. Tieši šie rādītāji sniedz iespēju ieraudzīt attīstības virzienu, kas palīdz izprast, vai tiesu sistēma kļūst sabiedrībai pieejamāka un efektīvāka. Šajā rakstā autors sniedz ieskatu aktuālajos datos par Latvijas tiesu sistēmas darbības rādītājiem, kā arī tiesnešu skaita izmaiņām pēdējos gados. ...

Šī gada 15. maijā Saeima uz otro termiņu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja senatoru Aigaru Strupišu. Viņa kandidatūru 14. aprīlī ar balsu vairākumu bija izvēlējies un parlamentam nosūtījis Augstākās tiesas plēnums (līdzās A. Strupišam plēnums izvērtēja arī divus citus kandidātus – senatoru Aldi Laviņu un Rudīti Vīdušu). Pirmo reizi Augstākās tiesas un līdz ar to arī Tieslietu padomes vadībā A. Strupišs stājās 2020. gadā. Toreiz viņa izvirzītās prioritātes bija tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte, efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai celšana. Piecos amatā aizvadītajos gados ir uzsāktas nepieciešamās reformas, taču tās ir mērķtiecīgi jāturpina – ar šādu motivāciju A. Strupišs pieteica savu kandidatūru uz otro termiņu. Kādas konkrēti ir viņa ieceres turpmākajiem pieciem gadiem? Kas ir Latvijas tiesu varas neefektivitātes cēloņi? Kā nodrošināt tiesnešu korpusa ataudzi? Kā panākt, lai tiesnešiem būtu kvalificēti palīgi? Vai tiesu varā ir problēmas ar ētiku? Vai Latvijas tiesneši ir uzticīgi tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatiem? Uz šiem un citiem jautājumiem A. Strupišs atbildēja sarunā ar “Jurista Vārdu” šī gada augustā. ...

Iedzīvotāju izpratne par savām un līdzcilvēku tiesībām, kā arī prasme tās pielietot reālās dzīves situācijās ir viens no stipras demokrātiskas kultūras priekšnosacījumiem. Tiesībpratība ne vien dod papildu pārliecību aizstāvēt savas intereses, kad tas ir nepieciešams, bet arī palīdz labāk izprast valsts un ikdienas dzīves norises un kritiski vērtēt dažādos avotos pieejamo informāciju. Tādējādi tiesībpratība arī veicina sabiedrības noturību pret dezinformāciju. Lai noskaidrotu, kāds ir sabiedrības tiesībpratības līmenis un kā Latvijas cilvēki jūtas sarežģītajā likumu un noteikumu pasaulē, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” šovasar veica pirmo Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījumu. Šajā publikācijā īss ieskats tā rezultātos. ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 7. augusta līdz 2. septembrim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Līdzīgi kā kādā zinātniskās fantastikas filmā, arī izdegšanas gadījumā ir jāizvēlas starp divām tabletēm. Viena piedāvā neapzināti palikt esošajā situācijā, taču otra piedāvā ieskatīties statistikā pamatotā realitātē. Izvēloties otro, iespējams konstatēt, ka darbinieki savas veselības problēmas, kas radušās saistībā ar izdegšanu, nerisina pie arodārstiem un komisijās. Tā vietā darbinieki turpina riskēt ar veselību vai labākajā gadījumā izmanto slimības lapu. Taču otrajā realitātē ir daudz risku un jautājumu, kurus, iespējams, nu ir pienācis laiks risināt. ...

Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums ir viena no visapjomīgākajām publisko resursu izmantošanas jomām, kas ik gadu sastāda ievērojamu daļu no valsts un pašvaldību budžetiem. Eiropas Savienības tiesību sistēmā publiskais iepirkums tiek uzlūkots gan kā instruments ekonomiskās efektivitātes nodrošināšanai, gan kā līdzeklis citu politikas mērķu īstenošanai. Latvijā 2024. gadā noslēgto iepirkuma līgumu summa sasniedza vairāk nekā 5,4 miljardus eiro, veidojot ap 13,6 procentiem no iekšzemes kopprodukta.1 Šādos apstākļos publisko iepirkumu sistēmas efektivitāte un caurspīdīgums kļūst par jautājumu, kas tieši ietekmē sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un budžeta līdzekļu izlietojuma kvalitāti. 2025. gada 4. septembrī Saeima nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanai Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”,2 kura sagatavošana balstīta darba grupas rezultātos un paredz radikālas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. ...

9. septembrī valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts valodas prasībām augstākās izglītības iestādēs. Tie nosaka, kādā līmenī ārzemju mācībspēkiem jāapgūst latviešu valoda, lai pēc sešu gadu darba Latvijas augstskolās viņi varētu turpināt akadēmisko karjeru. Izmaiņas paredz, ka profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, vadošajiem pētniekiem un pētniekiem, kuri strādā studiju programmās svešvalodā, atkārtotas ...

Septembra sākumā valdība apstiprināja ziņojumu par izmaiņām izdienas pensiju sistēmā. Valdība vienojās, ka izdienas pensijas vecums tiks paaugstināts pakāpeniski – soli pa solim. Pakāpeniska izdienas pensijas vecuma paaugstināšana neattieksies uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām jau ir vismaz 15 gadu dienesta stāžs, bet vēl nav sasniegts izdienas pensijas vecums. Tās pensiju ...

Ministru kabinets 9. septembrī atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību (Konvencija), kas nodrošina juridiski saistošu un vienotu standartu kopumu advokātu profesionālās neatkarības, brīvības un aizsardzības garantēšanai visās dalībvalstīs. Ministru kabinets pilnvaroja tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri parakstīt Konvenciju un noteica Tieslietu ministriju kā atbildīgo ...