MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Šodien, 2025. gada 2. decembrī, pie lasītājiem dodas pirmais “Jurista Vārda” mēnešraksts, nomainot vairāk nekā 20 gadus ilgušo nedēļas žurnāla iznākšanas ritmu. Vienlaikus sāk darboties reformētais portāls juristavards.lv, kas turpmāk līdz ar drukātā žurnāla saturu elektroniski piedāvās arī jaunu digitālā žurnāla sadaļu (JV+) operatīvai Latvijas juristu viedokļu apmaiņai. Jaunā “Jurista Vārda” atvēršanas svētki simboliski ...

Likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats par 2025. gada novembri. ...

Tiesiskā valstī sabiedrība apzinās kopīgas vērtības kā pamatu taisnīgai, atbildīgai un ilgtspējīgai līdzāspastāvēšanai. Demokrātijas nākotne būs atkarīga no tā, vai spēsim noturēt šo uzticēšanos arī tad, kad sabiedriskajā telpā pieaug dezinformācija, radikalizācija un neuzticēšanās valsts institūcijām. Šajā rakstā vēlos uzsvērt divus būtiskus izaicinājumus, kuri būs īpaši aktuāli nākamajā gadā. ...

Satversme ir neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts pamats, kas jau sākotnēji, pirms vairāk nekā 100 gadiem, iecerēts saules mūžam kā valstiskuma, miera un ilgtspējas garants. Konstitūcija cilvēkiem sniedz stabilitāti gan sadzīvē, gan arī demokrātiskajā līdzdalībā un dažādu izaicinājumu pārvarēšanā. No vienas puses, lai konstitūcijas netiktu grozītas, strauji mainoties dažādiem politiskiem mērķiem, valsts ...

Jautājums par dzīvnieku labturību un aizsardzību kādā sabiedrības daļā vienmēr ir bijis nozīmīgs, taču pilsoniskās iniciatīvas ietekmē šis temats nu ir ieguvis īpašu aktualitāti daudz plašākā auditorijā, tostarp valsts varas institūcijās. To ir ietekmējis apstāklis, ka īsā laikā aptuveni 35 tūkstoši cilvēku portālā manabalss.lv ir parakstījušies par atbalstu priekšlikumam grozīt Civillikumu, lai tajā mainītu dzīvnieku tiesisko statusu,1 kas šobrīd ir vienāds ar lietu tiesību objektu. Lai izvērtētu šī priekšlikuma perspektīvu un iespējamās konsekvences, kā arī analizētu dzīvnieku aizsardzības tiesiskā regulējuma efektivitāti, žurnāls “Jurista Vārds” un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) šā gada 14. novembrī rīkoja juristu diskusiju.2 Tās centrālais jautājums “Vai likums un cilvēks šobrīd ir pienācīgs dzīvnieku sabiedrotais un aizstāvis?” atklāja pilnveides potenciālu gan tiesiskajā regulējumā, gan tā piemērošanā un sabiedrības izglītošanā kopumā. ...

Sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami mainījusies. To ilustrē ne tikai neskaitāmie dzīvnieku glābšanas stāsti sociālajos tīklos vai publiskas sašutuma vētras pēc kārtējā vardarbības gadījuma, bet arī tas, ka vairāk nekā 34 000 cilvēku parakstījuši iniciatīvu, aicinot pārskatīt dzīvnieka tiesisko statusu Latvijā.1 Iniciatīvas parakstītāji vēlas, lai Civillikumā tiktu īpaši piezīmēts, ka dzīvnieks nav lieta (jeb šā raksta autora apzīmējumā – lex Reksis). Domājams, ka šāds sabiedrības signāls varētu liecināt ne tikai par kārtējo emocionālo impulsu, bet par zināmu strukturālu problēmu tiesību sistēmā, kas kļuvusi redzama.2 ...

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesu praksē patvēruma un ar šo procedūru saistītajās atgriešanas lietās, kurās tika vērtēti ar valsts drošību un sabiedrisko kārtību saistītie jautājumi, aplūkojot šīs prakses attīstību un norādot uz iespējamām ģeopolitiskās situācijas diktētām izmaiņām. ...

Tiesu praksē ir nostiprinātas atziņas, ka atbildētājam noteiktos gadījumos nepietiek ar iebildumu (ierunu) celšanu, bet obligāti ir ceļama pretprasība. Autors nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi, bet sniedz viedokli par pretprasības un iebildumu savstarpējo saikni un atšķirībām, lai sekmētu turpmākas diskusijas un, iespējams, mazinātu atbildētāju iespējas pretprasības institūtu izmantot ļaunprātīgi. Vienlaikus, iespējams, “viss labais ir sen aizmirsts vecais”, jo autora viedoklis kopumā sakrīt jau ar pirmskara juridiskajā literatūrā1 pausto viedokli. ...

Tā kā 2026. gadā ir priekšā kārtējās Saeimas vēlēšanas, ir aktuāli detalizētāk aplūkot vairākus jautājumus tieši no tiesību viedokļa: pirmkārt, ko nozīmē mediju vārda brīvība un redakcionālā neatkarība atbilstoši medijus regulējošiem tiesību aktiem; otrkārt, kāds ir priekšvēlēšanu aģitācijas jēdziens un KNAB pilnvaras šo darbību uzraudzībā; treškārt, vai ir novelkama skaidra robeža starp redakcionālās neatkarības ietvaros paustiem viedokļiem un redakcijas pieņemtiem lēmumiem, no vienas puses, un priekšvēlēšanu aģitāciju, no otras puses. ...

[1] Ikviena noziedzīga nodarījuma izmeklēšana Latvijā sākas ar lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas procesuālās darbības nav pieļaujamas. Varbūt tas ir nevajadzīgs formālisms? Iespējams. Taču tas ir ļoti konkrēts atskaites punkts, no kura brīža izmeklēšanā iesaistītai personai var tikt ierobežotas tiesības un uzlikti procesuālie pienākumi. Tāpat tas ir atskaites punkts, lai varētu vērtēt, cik ...

Šī raksta doma ir vispārīgi paskatīties uz Kriminālprocesa likumu ar pieredzes acīm un pajautāt, kas ir noticis ar kriminālprocesu Latvijā pēdējos divdesmit gados. Šajā rakstā ieskatīsimies, kāds tad ir bijis likuma dzīves ceļš, kā to pavadījusi zinātne un kādus izaicinājumus tas šodien nostāda mūsu priekšā ...

Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu tādu vārda jeb izteiksmes brīvības ierobežojumu tiesiskuma izvērtējumā, kur nozīme tikusi piešķirta lojalitātes pienākumam, kā arī kur vispārīgi apsvērts izteikumu konteksts, proti, minēti argumenti, kam var būt nozīme, vērtējot ierobežojuma samērīgumu. ...

Šī gada oktobrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika svinīgs pasākums, kurā plašāka publika tika iepazīstināta ar jaunu tieslietu nozares tālākizglītības institūciju – Tieslietu akadēmiju, kas formāli darbu bija uzsākusi jau šī gada 1. janvārī. Akadēmija pirmo reizi Latvijā institucionāli pastāvīgā struktūrā apvieno nozares mācību funkcijas, un tās mērķis ir tiesu sistēmas kvalitātes paaugstināšana. Tieslietu akadēmijas likums nosaka, ka tā plāno, organizē un īsteno mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kā arī izmeklētājiem. Finansiālo pamatu akadēmijas izveidei lika Eiropas Savienības projekts, kura kopējais finansējums bija 7,5 miljoni eiro – par šo naudu renovētas un aprīkotas jaunās mācību iestādes telpas, izstrādātas mācību programmas un līdz šim arī nodrošināta apmācību norise; no nākamā gada 1. jūlija Tieslietu akadēmija tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Februārī, noslēdzoties amatu konkursam, Tieslietu akadēmijas direktores amatā Ministru kabinets apstiprināja tiesību zinātņu doktori Lailu Jurcēnu. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē, tostarp L. Jurcēna ir strādājusi Satversmes tiesā, Valsts prezidenta kancelejā, piedalījusies dažādos starptautiskos tieslietu projektos, kā arī bijusi Tieslietu ministrijas konsultante Tieslietu akadēmijas izveides procesā. Sarunā ar “Jurista Vārdu” L. Jurcēna dalījās domās ne vien par jaunās institūcijas – Tieslietu akadēmijas – lomu tiesiskuma stiprināšanā un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai veicināšanā, bet informēja arī par praktiskiem jautājumiem (mācību programmu veidošanas kritēriji, mācībspēku atlase u.c.), kas žurnāla lasītājiem noderēs, plānojot savu profesionālo pilnveidi. ...

Šogad Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) aprit 75 gadi, un Latvija svin 30 gadus kopš pievienošanās Eiropas Padomes dalībvalstu saimei. Šajā laikā ECK ir piedzīvojusi vairākas izmaiņas un izaicinājumus. Tā ir papildināta ar 16 papildprotokoliem, kas grozījuši gan pašas ECK tekstu, gan to papildinājuši; tā ir piedzīvojusi dalībvalstu skaita pieauguma sprādzienu, kā arī zaudējusi dalībvalstis.1 ...