MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību administratīvajā lietā, kurā politiskā partija “Zaļo un Zemnieku savienība” bija apstrīdējusi VSIA “Latvijas Televīzija” faktisko rīcību, un atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par pieteikuma noraidīšanu.  ...

Aizraujoša saruna civilprocesuālo tiesību gardēžiem! Kurš princips – sacīkstes vai objektīvās izmeklēšanas – ir svarīgāks? Kādos gadījumos apelācijas instance drīkst / nedrīkst pieņemt jaunus pierādījumus? Cik tālu tiesa drīkst iet, palīdzot vienai no pusēm, nezaudējot savu neitralitāti un nepārkāpjot sacīkstes principu? Ko sauc par tiesas “maksas pakalpojumu” apelācijas instancē? ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir saņēmis un izskatījis divu personu pieteikumus par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumiem un faktisko rīcību jautājumos, kas saistīti ar 15. Saeimas vēlēšanu norisi un vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.  ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2026. gada 8. oktobra līdz 27. oktobrim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Judikatūra ir tiesību palīgavots Latvijas tiesiskajā sistēmā, ar kuru tiek nodrošināts taisnīgums.1 Tā kā gan tiesību normas, gan judikatūra ir pastāvīgā attīstībā, rodas situācijas, kad starp judikatūras atziņām ir pretrunas jeb kolīzijas.2 Latvijā pastāv metodes, ar kurām risina kolīzijas starp tiesību normām,3 taču nav sistematizēts, kā risināt kolīzijas starp judikatūras atziņām.4 Sistematizācija dotu tiesību normu piemērotājam kritērijus, kas ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 19. līdz 23. oktobrim. ...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību civillietā par stipendijas maksas, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu un atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums daļā par stipendijas maksas un likumisko procentu piedziņu ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apgabaltiesā.  ...

Ženēvas advokāts un konstitucionālos jautājumus pētošais rakstnieks Džons Luijs de Lolms (Jean-Louis de Lolme, 1740–1806) raksturojis Apvienotās Karalistes parlamenta kompetenci likumdošanas jomā ar teicienu, ka parlaments var visu, izņemot dzimumu maiņas veikšanu.1 Latvijas gadījumā šo teicienu var attiecināt uz likumdevēja rīcību, pieņemot individuālos likumus jeb likumus, kuri nesatur tiesību normas un ar kuriem tiek izlemti vienreizēji gadījumi. Kā iepriekšējā rakstā2 tika secināts, kopš neatkarības atjaunošanas pieņemti vismaz 117 individuālie likumi. Šī raksta mērķis ir skaidrot šo fenomenu, ņemot vērā faktu, ka Latvijas tiesību zinātnē šis jautājums nav detalizēti pētīts. Šajā rakstā autors vispirms noskaidros, vai individuālu likumu pieņemšana ir likumdošanas tiesību īstenošana un kā pareizi šādus likumus definēt, tad autors meklēs atbildi uz jautājumu, vai šādi likumi atbilst tiesiskas valsts princips (vai ir pieļaujami) un kurai tiesu varas institūcijai piekrīt šo likumu tiesiskuma kontrole. ...

2026. gada 19. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Ilzi Brands-Kehri Eiropas Savienības īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos amatā. Līdz ar šo lēmumu 2 no 11 ES īpašo pārstāvju amatiem ieņem Latvijas pārstāvji.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 12. līdz 16. oktobrim. ...

Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore ir izskatījusi saņemto pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu un faktisko rīcību un atzinusi, ka pieteikums daļā par CVK rīcību ir pārsūtāms izskatīšanai pēc piekritības Administratīvajā rajona tiesā.  ...