MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Mūžībā devies viens no Latvijas fotožurnālistikas vecmeistariem, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Boriss Koļesņikovs. Žurnāla “Jurista Vārds” redakcija izsaka vissirsnīgāko līdzjūtību Borisa tuviniekiem un pateicas par likteņa dāvāto iespēju ilgus gadus strādāt kopā ar augsti profesionālu un vienlaikus ļoti sirsnīgu, uzticamu, erudītu un dzīvesgudru kolēģi. “Jurista Vārda” redakcija bija Borisa pēdējā darbavieta, kur vairāk nekā desmit gadu ...

Pirms dažām nedēļām, marta pašā izskaņā, savu 87. dzimšanas dienu būtu atzīmējis izcilais latviešu civiltiesībnieks profesors Kalvis Torgāns. No viņa atvadījāmies arī martā pirms pieciem gadiem, taču šķiršanās no profesora uz visiem laikiem nemaz nav iespējama viņa atstātā radošā zinātniskā devuma un spilgtās personības dēļ. Kalvis Torgāns bija un noteikti arī paliks kā viens no mūsdienu ražīgākajiem juristiem, kura krājumā ...

Jurista darbs jau gadiem nav monodisciplinārs. Mūsdienu jurista ikdiena arvien biežāk nozīmē orientēšanos ārpus klasiskajām normatīvo aktu tekstu un judikatūras robežām – iedziļinoties tehnoloģijās, ekonomikā, socioloģijā, politikā, filozofijā, ētikā un vairākās citās jomās. Starpdisciplinaritāte jo īpaši izpaužas jautājumos, kas saistīti ar digitālo vidi. Mākslīgā intelekta ienākšana tiesību telpā ir viens no uzskatāmākajiem ...

Vai tie, kas Latvijā rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem un mantu, to dara tiesiski, lietderīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm? Jautājums ir svarīgs vienmēr, bet īpaši tas saasinās, ja valsts piedzīvo ekonomisku krīzi vai sastopas ar pēkšņu izdevumu pieaugumu, kā tas ir šobrīd, kad lēnas ekonomiskās izaugsmes un demogrāfiskās krīzes apstākļos jāfinansē nebijis aizsardzības budžeta palielinājums. Valsts kontrole, kas ikdienā darbojas kā valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību revidents, šādos brīžos var kļūt par racionalizācijas padomdevēju, jo, stāvot pāri atsevišķo resoru robežām, labi redz valsts funkciju un izdevumu kopainu un līdz ar to arī var sniegt savus priekšlikumus politikas veidotājiem. Līdz ar 2025. gadu ir noslēdzies kārtējais Valsts kontroles stratēģijas periods. Iestāde uzsver, ka aizvadīto četru gadu laikā īstenota būtiska pie­ejas maiņa: Valsts kontrole vairs neveic 27 ikgadējās finanšu revīzijas (14 ministrijas + 12 centrālās valsts iestādes + saimnieciskā gada pārskats), bet gan vienu visaptverošu finanšu revīziju par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Savukārt ietaupītos laika un cilvēku resursus tagad pārvirza lietderības un atbilstības revīzijām. Sarunā ar “Jurista Vārdu” valsts kontrolieris Edgars Korčagins dalījās viedoklī par tieslietu un iekšlietu nozares, tai skaitā tiesu varas, darba efektivizācijas un racionalizācijas iespējām. ...

Iepriekšējā “Jurista Vārda” numurā redakcijas slejā bija publicētas pārdomas par tiesnešu pensiju reformu. Atsaucoties uz redakcijas aicinājumu, daru zināmu Tieslietu padomes viedokli par reformu procesu un tiesu sistēmas attieksmi pret to. ...

Notikumi Martā juridisko profesiju profesionālās korporācijas aizvadījušas kopsapulces un bezmaksas konsultāciju dienas. Foto no LZAP arhīva 27. martā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija pulcējās ikgadējā kopsapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 950 advokātu, apliecinot profesijas nozīmīgo lomu tiesiskuma nodrošināšanā un profesionālās kopienas saliedētībā. Kopsapulcē tika apspriesti kolēģijas darbības jautājumi, notika ...

Pirmajā 2001. gada dienā savu darbu sāka jauna valsts institūcija – Datu valsts inspekcija1(turpmāk – Inspekcija). Inspekcijas pienākumi un tiesības izrietēja no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. panta. Paša likuma mērķis bija – aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.2 Ar attiecīgo normatīvo aktu pieņemšanu un ...

Šī gada 26. martā, atzīmējot iestādes 25 gadu jubileju, Datu valsts inspekcija (turpmāk – DVI) rīkoja konferenci “Personas dati – nākotnes perspektīva”, kurā eksperti, politikas veidotāji un nozares profesionāļi diskutēja par aktuālajiem izaicinājumiem un attīstības virzieniem personas datu aizsardzībā. ...

Grāmata “Vispārīgā datu aizsardzības regula. Skaidrojumi un komentāri” autoru kolektīva Jāņa Plepa un Māra Ruķera zinātniskajā redakcijā ir pirmais tik apjomīgs (910 lapaspuses) skaidrojums Latvijā un latviešu valodā par Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/6791 (turpmāk – Datu regula) tiesību normu nozīmi, ko 2026. gada martā izdevusi SIA “Tiesu namu aģentūra”. ...

Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ietver parādnieka – fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kuras nav bijis iespējams segt maksātnespējas procesa laikā. Tomēr Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtā daļa noteic atsevišķas saistības, kuras fiziskās personas maksātnespējas procesā netiek dzēstas (t.s. nedzēšamās saistības). Starp tām ir prasījumi no neatļautas darbības.1 Raksta mērķis ir aplūkot šī ierobežojuma jēgu, ieguvumus un trūkumus, ka arī rosināt diskusiju par tā pārskatīšanu. ...

Šis raksts ir daļa no autora plašāka raksta “Desmit gadi bez eksekvatūras. Publiskā kārtība Briseles Ia regulas un Latvijas tiesību izpratnē”, kurā autors aplūko ar Regulu 1215/2012 (turpmāk – Briseles Ia regula)1 Eiropas Savienībā atcelto eksekvatūras procedūru,2 ceļu līdz šīs procedūras atcelšanai, kā arī Briseles Ia regulā paredzēto citas dalībvalsts nolēmuma atzīšanas un izpildes atteikumu un šajā sakarā nozīmīgo publiskās kārtības atrunu kā vienu no būtiskākajiem minētā atteikuma pamatiem. Šajā rakstā autors aplūkos Latvijas materiāltiesiskās publiskās kārtības noteikumus, kas ir saistīti ar ekvivalences nodrošināšanu civiltiesiskajās attiecībās un piemērojami pamatā ar saistību tiesību un komercdarījumu jautājumiem saistītos strīdos pieņemtu citu dalībvalstu tiesu nolēmumu izpildes un atzīšanas sakarā. ...

Darījumlēmums jeb “lēmums par rīcību saistībā ar darījumu” ir juridisks jēdziens, kas definēts Negodīgas komercprakses direktīvā (2005/29/EK, turpmāk – NKD). Tas ir psiholoģisks process patērētāja prātā, kuru analizē negodīgas komercprakses testā kā daļu no elementa “ekonomiskās rīcības būtiski negatīva ietekmēšana”.1 Juridiskajā literatūrā darījumlēmums ir piedāvāts arī kā sastāva elements plašākā jēdzienā “patērētāja lēmuma autonomija”,2 ar kuras aizsardzību nodarbojas negodīgas komercprakses regulējums. Darījumlēmums ir viens no negodīgas komercprakses testa pamatelementiem arī tādēļ, ka NKD principā attiecas uz tādu komercpraksi, kas ietekmē patērētāja darījumlēmumu,3 citiem vārdiem, negodīgu komercpraksi atpazīst pēc tās sekām – zināmā veidā prettiesiski ietekmēta darījumlēmuma (“pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt”). Tādēļ darījumlēmuma neesamība var būt pamats negodīgas komercprakses neesamībai. Relatīvi jauns risks ir digitālā vide, tās rīki un digitālā nevienlīdzība, kas var ietekmēt darījumlēmumu, patērētājam to neapzinoties un nesaprotot.4 Līdz ar to pareiza darījumlēmuma izpratne ir nepieciešama pareiza negodīgas komercprakses testa veikšanai. Raksta mērķis ir vairot šādu izpratni Latvijas tiesību telpā, ieviest praksē jēdzienu “darījumlēmums”, kā arī identificēt vēlamos uzlabojumus tiesību aktos. Raksts neaplūkos patērētāja ekonomiskās rīcības negatīvu ietekmēšanu jeb kropļošanu, kuras rezultātā darījumlēmums tiek pieņemts, ne arī citus negodīgas komercprakses testa elementus. ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) uzrauga interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī normatīvajos aktos noteikto aizliegumu un papildu ierobežojumu ievērošanu. Šīs uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai valsts amatpersonas rīkotos sabiedrības interesēs, nepieļaujot, ka viņu pašu, radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses ietekmē pieņemtos lēmumus vai rīcību. Izvērtējot KNAB konstatētos pārkāpumus, secināms, ka arī 2025. gadā visbiežāk tie bijuši saistīti ar neatļautu amatu savienošanu. Kopumā 2025. gadā KNAB konstatēja 176 likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – IKNL) noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumus. Būtiska daļa konstatēto gadījumu joprojām saistīta ar amata savienošanas ierobežojumu neievērošanu un amata pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā. ...

Šīs publikācijas mērķis, pirmkārt, ir precizēt patrona pārpilnvarojuma institūta vietu zvērināta advokāta palīga profesionālajā darbībā. Otrkārt, parādīt, kā šis pārpilnvarojums tiek īstenots praksē, sagatavojot advokāta orderi. Treškārt, norādīt uz tiem normatīvā regulējuma aspektiem, kuros advokatūras attīstības interesēs būtu nepieciešamas pārmaiņas. Tādējādi raksts vienlaikus skar gan zvērināta advokāta palīga institūta teorētisko izpratni, gan tā praktisko piemērošanu, gan advokatūras turpmākās attīstības jautājumus. ...