MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Latvijas likumdevēja uzmanību šobrīd ir ieguvis jautājums par dzīvnieku tiesisko statusu, arī plašākā sabiedrībā rosinot plašas debates, vai Civillikumā ir jādefinē, ka “dzīvnieks nav lieta”. Šveicē šādi grozījumi ir veikti jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, un esmu tajos līdzdarbojies. Tāpēc atsaucos žurnāla “Jurista Vārds” aicinājumam dalīties viedoklī par šāda regulējuma nepieciešamību dzīvnieku aizsardzības stiprināšanai un apsvērumiem, kas ar to saistās. ...

2031. gadā publiskais iepirkums Latvijā izskatīsies citādāk. Cik citādāk – to šodien vēl nezinām. 2026. gada reforma ir pirmā būtiskā iepirkumu regulējuma modernizēšana pēdējos desmit gados. Taču tās rezultativitāti izšķirs prakse: vai pasūtītāji spēs izmantot jauno rīcības brīvību, lai sasniegtu Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamos rezultātus, vai kompetences centri izveidosies par īstiem profesionalizācijas instrumentiem ...

Armīns Meisters ir prokurors visu savu darba dzīvi jeb vairāk nekā 25 gadus. To laikā viņš ir iepazinis prokuratūru dažādās tās struktūrvienībās un profesionālajā karjerā izdzīvojis visu prokuratūras sistēmas amatu hierarhiju. Bijis gan prokurors, gan virsprokurors, tostarp Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, un kopš 2025. gada 20. novembra ir Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Konkursā uz šo amatu viņš piedalījās atkārtoti, un pirmajā reizē izvēle notika par labu ilggadējam tiesnesim Jurim Stukānam. Tagad viņš ir J. Stukāna pēctecis, kurš, startējot konkursā uz ģenerālprokurora amatu, pērn aptaujā “Jurista Vārdam” pauda šādu viedokli: “Prokuratūras pārvaldības modelis un darba organizācija nav efektīva. Prokuratūras darbība ir jāmaina fundamentāli.” Tādēļ pēc iestrādāšanās jaunajā amatā jūlija vidū “Jurista Vārds” aicināja A. Meisteru uz plašāku sarunu, lai jautātu par viņa iniciētajām pārmaiņām prokuratūrā un arī nepieciešamību revidēt kriminālprocesuālo regulējumu, lai prokuratūras resursi tiktu izmantoti vēl efektīvāk un lietderīgāk. ...

Neraugoties uz to, ka diskusijas par bāriņtiesu lomu bērna tiesību aizsardzības sistēmā Latvijā notiek jau vairāk nekā desmit gadus, būtiskas strukturālas izmaiņas institucionālajā modelī līdz šim nav īstenotas, un veikti tikai tehniski uzlabojumi. Tāpēc šajā esejā dalos pārdomās, vai un kāpēc jau sen ir laiks bāriņtiesu reformai Latvijā. ...

Šajā rakstā apskatīts Senāta Civillietu departamenta (paplašinātā sastāvā) 2026. gada 10. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-35/2026,1 kurā izteiktas judikatūrai nozīmīgas atziņas darba tiesību lietās, kā arī notikusi atkāpšanās no iepriekšējām judikatūras atziņām. ...

Šajā rakstā apskatīts Senāta Civillietu departamenta (paplašinātā sastāvā) 2026. gada 10. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-57/2026,1 kurā izteiktas judikatūrai nozīmīgas atziņas darba lietās saistībā ar Darba likuma 109. panta pirmās un trešās daļas piemērošanas jautājumiem, proti, par minētajā pantā noteiktajiem aizliegumiem un ierobežojumiem darba līguma izbeigšanai situācijā, kad ir celta darba devēja prasība par darba līguma izbeigšanu sakarā ar to, ka arodbiedrība nav devusi piekrišanu darba līguma uzteikumam. ...

Raksta mērķis ir aplūkot platformu darba būtību, digitālajās darba platformās nodarbināto tiesisko statusu veidus un ar platformu darbā nodarbināto tiesiskā statusa noteikšanu saistītos problēmjautājumus, kā arī konstatēt, vai un cik efektīvi tos palīdzēs risināt Direktīvā 2024/2831 noteiktā platformās nodarbināto tiesiskā statusa noteikšanas prezumpcija. ...

Zaudējumu atlīdzināšanas prasībās par konkurences tiesību pārkāpumiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī ir vairāki jautājumi, uz kuriem skaidrākas un noteiktākas atbildes tiek joprojām gaidītas tiesu praksē. 2025. gada nogalē Senāta Civillietu departaments pieņēma divus būtiskus spriedumus lietās pēc AS “Latvijas valsts meži” prasībām, kas padarīja saprotamāku jau trīs reizes ievērojami grozītā Konkurences likuma 21. panta “Zaudējumu atlīdzināšana” piemērošanu. ...

Neatliekamajā medicīnā laiks nav tikai tehnisks rādītājs. Laiks ir dzīvības, veselības un cilvēka cieņas mērvienība. Tāpēc jautājums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reaģētspēju nav tikai iestādes iekšējās darba organizācijas jautājums, bet gan tiesiskas valsts jautājums – vai valsts spēj savlaicīgi nodrošināt medicīniskās palīdzības minimumu situācijās, kad cilvēka veselība vai dzīvība ir apdraudēta. ...

Šīs rakstu sērijas pirmajā daļā1 tika apskatīta apavu pēdu izmantošana noziedzīgu nodarījumu atklāšanā ar trasoloģiskās ekspertīzes palīdzību. Taču apavu pēdu izpēte trasoloģiskās ekspertīzes gaitā ir tikai viens no apavu pēdu izmantošanas paņēmieniem. Pastāv arī citi apavu pēdu izmantošanas paņēmieni noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Tos var izmantot gan procesuālo darbību laikā, gan arī ārpus tām; tie var noslēgties ar trasoloģisko ekspertīzi, bet var arī palikt paši par sevi. Šajā rakstā autors sīkāk aplūkos apavu pēdu izmantošanu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā “pa karstām pēdām”. ...

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu notikumu, likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

Jau divdesmit otro vasaru jūlija noslēgumā notika Publisko tiesību institūta rīkots konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas kļuvis par vienu no Latvijas tiesībnieku ikgadējiem domapmaiņas forumiem. Šogad Publisko tiesību institūts to organizēja kopā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un ar Tieslietu ministrijas un Tieslietu akadēmijas atbalstu. Pasākums notika Latvijas Universitātes konferenču centrā “Ratnieki”. Šī gada diskusiju lokā bija gan tiesību teorija un juridiskā metode, gan valsts un ekonomikas attiecības, pārstāvnieciskās demokrātijas nākotne, starptautisko cilvēktiesību vieta Latvijas tiesību sistēmā un cilvēktiesību attīstība digitālajā laikmetā. “Jurista Vārds” piedāvā ieskatu trīs dienu diskusijās, kurās teorētiskas debates mijās ar ļoti praktiskiem jautājumiem par valsts un tiesību attīstību. ...

2026. gada 26. maijā tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Anete Ilves ievēlēta par Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkla organizācijas (ENNHRI) Mākslīgā intelekta (MI) darba grupas vadītāju. A. Ilves kļūšana par šīs darba grupas vadītāju stiprina Latvijas starptautisko reputāciju cilvēktiesību jomā, apliecinot Latvijas ekspertīzi un aktīvu iesaisti Eiropas līmeņa sadarbībā. Šis amats nodrošina agrīnu piekļuvi jaunākajām zināšanām un labajai praksei, veicina pieredzes apmaiņu ar citu valstu ekspertiem un dod iespēju sniegt ieguldījumu Eiropas diskusijās par MI un pamattiesību jautājumiem. ...