MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2026. gada 30. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-30-01, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Tiesa uzsvēra, ka tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiek aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība.  ...

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 23. līdz 27. martam. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma atcelšanu daļā, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.  ...

Šogad prokuratūra koncentrēsies uz kriminālvajāšanas efektivitātes uzlabošanu un mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu prioritārajiem darbības virzieniem, īpašu uzmanību pievēršot kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, korupciju un vardarbību ģimenē, iezīmējot 2026. gada prioritātes uzsver ģenerālprokurors Armīns Meisters.  ...

Latvijas Republikas ģenerālprokurora Armīna Meistera ziņojums par 2025. gadā paveikto un 2026. gada darbības prioritātēm. ...

Šajā pārskatā atspoguļots Satversmes tiesas veikums no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim. ...

2026. gada 26. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-13-01. Tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu, kas kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas. Satversmes tiesa secināja, ka kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā likumdevējs nav līdzsvarojis sabiedrības un nomnieka intereses tā, lai tiktu sasniegts pēc iespējas taisnīgs rezultāts. Nekustamā īpašuma atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā nodrošināma atbilstoši taisnīguma principam, tāpēc nedrīkst pastāvēt situācija, ka nomniekiem nav iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības.  ...

Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" ir uzsācis informatīvu kampaņu "Pie likuma – bez līkuma", kas veltīta vietnes likumi.lv 25 gadu jubilejai. Tās laikā līdz jūnija beigām paredzētas informatīvas aktivitātes, tostarp tiešsaistes apmācības. Kampaņas mērķis – skaidrot vietnes iespējas dažādām auditorijām, attīstīt lietotāju prasmes darbā ar tiesību aktiem, kā arī stiprināt uzticību valsts tiesiskajai informācijai.  ...

Biznesa augstskolas “Turība” Tiesību zinātnes nozares promocijas padomes atklātajā sēdē 2025. gada 29. aprīlī tika aizstāvēts šī raksta autora promocijas darbs “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” (darba zinātniskais vadītājs – prof. Dr. iur. Raimunds Kalesnīks (Raimundas Kalesnykas)). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autors sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izbeidzis tiesvedību lietā par pienākuma uzlikšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram izsniegt informāciju par konkrēta kriminālprocesa virzītājiem un atzinis, ka jautājums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā, kurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika lūgts iekļaut Fizisko personu reģistrā ziņas par Zviedrijā noslēgtu viena dzimuma pāra laulību, un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālo jautājumu par Eiropas Savienības tiesībās Eiropas Savienības pilsoņiem garantētās pārvietošanās brīvības interpretāciju.  ...

Vides aizsardzība sākas tur, kur beidzas deklarācijas un sākas tiesības vērsties tiesā. Arī diskusija par dabas juridisko personību vairs nav tikai teorētisks eksperiments. Tā iezīmē virzienu, kurā vides aizsardzība kļūst institucionāli nodrošināta. Orhūsas konvencija Eiropas un Latvijas tiesību sistēmā nostiprina informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību, un pieeju tiesai, kas vairs nav formāli principi, bet praktiski instrumenti vides interešu aizsardzībai. Eiropas Savienības Tiesas judikatūra un Latvijas tiesību attīstība rāda, ka vides lietās izšķirošs bieži ir ne vien jautājums par kaitējumu dabai, bet arī par to, vai vispār ir nodrošināta efektīva tiesiskā aizsardzība. Tāpēc Orhūsas konvencija ir būtisks atskaites punkts diskusijā gan par pieeju tiesai vides lietās, gan par plašāku dabas tiesību attīstību Latvijā. ...

Piektdien, 20. martā, Tieslietu padome uzklausīja Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētājas Dzintras Baltas, kā arī Tiesu priekšsēdētāju atlases komisijas priekšsēdētāja Guntara Ploriņa ziņojumus par attiecīgo amatu konkursu rezultātiem.  ...