MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Par atstādināšanu Ar Padomes 2025. gada 25. marta lēmumu Nr. 109 no pienākumu pildīšanas atstādināta zvērināta advokāte Larisa Sokolova ar 2025. gada 1. aprīli, pamatojoties uz Latvijas Republikas Advokatūras likuma 72. pantu. Par atskaitīšanu Ar Padomes 2025. gada 2. aprīļa lēmumu Nr. 112 no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas atskaitīts zvērināts advokāts Bruno Liberts saistībā ar nāvi ar 2025. gada 3. aprīli. ...

2025. gada martā tika publicēts Eiropas Prokuratūras (turpmāk – EPPO) 2024. gada pārskats. No tā izriet, ka 2024. gadā saistībā ar Latviju ir uzsāktas sešpadsmit izmeklēšanas par nodarījumiem, kuru aplēstais kaitējums veido 17,42 miljonus eiro. Izmeklēšanas stadijā atradās četrdesmit trīs lietas par nodarījumiem, kuru aplēstais kaitējumsveido 130,7 miljonus eiro, no kurām trīs lietas ir saistībā ar krāpšanu PVN jomā ar aplēsto kaitējumu 90,5 miljoni eiro. ...

Viens no jautājumiem, kas pēdējo gadu laikā bijis Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) dienas kārtībā, ir par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu paredzētā soda samērīgumu. Šajā rakstā autore tuvāk aplūkos Tiesas 2023. gada 19. oktobra spriedumu lietā C-655/21, G. ST. T. (Soda samērīgums viltošanas gadījumā), kur tiek skatīti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar kriminālsodu noteikšanu un piemērošanu par preču zīmju viltošanu. Šajā spriedumā paustās Tiesas atziņas noteikti būs noderīgas dalībvalstu tiesām un institūcijām arī plašākā kontekstā. ...

Ievads Lisabonas līgums nojauca Eiropas Savienības (turpmāk – ES) triju pīlāru sistēmu, ietverot krimināltiesības praktiski vienādā līmenī ar pārējiem ES balstiem. Tas radīja juridisku pamatu direktīvu un regulu pieņemšanai šajā jomā, radot papildu darbu dalībvalstu likumdevējiem un juristiem. Tā pamazām krimināltiesību skelets apauga ar direktīvu un regulu miesu, tomēr dažādu iemeslu dēļ dalībvalstis nesteidzās ieviest ...

Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi bezprecedenta izaicinājumus pasaules tiesiskajai kārtībai. Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) šis izaicinājums ir īpašs, jo konflikts notiek tieši pie tās robežām un rada nopietnus ekonomiskus, politiskus un tiesiskus izaicinājumus. ...

Ievads Sen jau pagājuši tie laiki, kad tiesības uz aizstāvību Eiropas juristiem asociējās tikai ar kriminālprocesā aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem nodrošināmām no šīm tiesībām izrietošām garantijām. Eiropas tiesību telpā, arī Latvijā, šīm tiesībām ir daudz plašāks tvērums. Principā tiesības uz aizstāvību ir jāievēro jebkurā procedūrā, kuras rezultātā var tikt pieņemts pret šo personu nelabvēlīgs pasākums. Tiesības ...

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienībai piešķīra kompetenci krimināltiesību jomā. Līdz tam Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām bija netieša. Lai arī krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību tiesiskais regulējums principā bija dalībvalstu kompetencē, šo tiesību jomu varēja ietekmēt arī Savienības tiesības.1 ...

Ievads Visticamāk, katrs no mums vismaz iekšēji ir atzinis, ka mēs dzīvojam ērā, kurā strauji attīstās tehnoloģijas. Katra jauna dekāde nāk ar jaunām tehnoloģijām un aplikācijām, kuras kļūst arvien attīstītākas, un ir arvien sarežģītāk nošķirt virtuālo pasauli no realitātes. Cilvēki spriež, ka tehnoloģijas attīstās tādā ātrumā kā nekad un tehnoloģijas turpinās mainīt esošo pasauli.1 Ņemot vērā šo straujo attīstību, dažādu ...

Konkurences tiesību pārkāpumu kriminalizācija ir jautājums, kas Latvijas juristu vidū ar dažādu intensitāti tiek apspriests vairāku gadu garumā. Jau 2018. gadā, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu Moller lietā1 un tam sekojošo Latvijas juristu domapmaiņu, biedrība “Latvijas Tiesību institūts” rīkoja Līdsas Universitātes konkurences un krimināltiesību profesora Pītera Vīlana (Peter Whelan) vieslekciju par šo jautājumu.2 Profesors Vīlans ir uzrakstījis vadošo monogrāfiju par karteļu kriminalizāciju Eiropā3 – 2014. gadā to publicēja Oksfordas Universitātes izdevniecība. Viņš ir arī žurnāla Oxford Competition Law galvenais redaktors. Saeimas pagājušā gada lēmums noraidīt priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par dalību karteļos publisko iepirkumu jomā ir ar jaunu sparu aktualizējis šo diskusiju. Šīs intervijas mērķis ir sniegt kodolīgu un visaptverošu akadēmisku ieskatu konkurences tiesību kriminalizācijas pamatjautājumos. ...

Dalība Eiropas Savienībā ir veidojusi Latviju par modernu demokrātiju, taču Latvija joprojām var attīstīt tās demokrātiju un modernitāti. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) piemērošana kopš tās spēkā stāšanās kļūst arvien plašāka, Latvijā, it īpaši krimināltiesību jomā, starp tiesību piemērotājiem tā joprojām ir tādā kā “pabērna” lomā, lai arī Harta un tajā nostiprinātās pamattiesības ir daļa no Latvijas tiesību sistēmas. Raksta autore cer, ka ar šo rakstu un arī pārējo šī izdevuma autoru rakstiem izdosies iedrošināt tiesību piemērotājus labāk iepazīt šo svarīgo dokumentu un tā piemērošanas nianses, lai sekmētu harmonisku pamattiesību aizsardzību. ...

Elzai ir astoņi gadi. Viņu nopratina par iespējamu seksuālu vardarbību ģimenē. Viņa klusē, skatās zemē un nesaprot, ko no viņas sagaida. Bērna mājas psiholoģe uzrunā viņu, iepazīstas, pajautā, kā viņa jūtas. Elza atveras un sāk runāt. Šis ir brīdis, kad viņa jūtas sadzirdēta un ieraudzīta starp pieaugušo cilvēku skaļajām sarunām. Kad bērns kļūst par cietušo vai liecinieku kriminālprocesā, viņš sastopas ar vienu no dzīves ...

Šajā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistāmi ar Eiropas Savienības tiesību normu un Latvijas tiesiskā regulējuma mijiedarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā. Neseno aktualitāšu, tostarp Satversmes tiesas paustā novērtējuma, kontekstā publikācijā uzmanība galvenokārt pievērsta tiesisko garantiju juridiskajai un funkcionālajai būtībai, kādas nodrošināmas personai Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā notiekošajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. ...

14. aprīlī Satversmes tiesa un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstīja sadarbības līgumu, lai stiprinātu tiesību zinātnes attīstību un veicinātu pētniecības kvalitāti Latvijā. Līgums paredz ciešāku dialogu starp konstitucionālo tiesu un akadēmisko vidi, veidojot platformu, kurā zinātne un tiesu prakse mijiedarbojas, lai risinātu sabiedrībai būtiskus tiesību jautājumus. Līgumu Satversmes tiesas vārdā parakstīja tās priekšsēdētāja ...

Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamata esamību. Veikt pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras ierosināt ģenerālprokurora rīcības pārbaudi noteiktas Prokuratūras likuma 41.3 panta otrajā daļā. ...