MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Andrejs Ņikiforovs
žurnāls  4. Novembris 2025
Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atkārtota izskatīšana
2025. gada 14. martā spēkā stājās Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-32-01, ar kuru Satversmes tiesa atzina Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 124. panta sesto daļu, 125. panta trešo daļu un 126. panta 3.1 daļu, ciktāl šīs normas tiek piemērotas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ...
Aleksandra Kristiāna Priede
žurnāls  4. Novembris 2025
Vecāku tiesību robežu problemātika bērnu datu izmantošanā sociālajās platformās komercijas nolūkam
Aplūkojot tēmu par bērnu aizsardzību, uzmanība lielākoties tiek pievērsta draudiem, kas saistīti ar ārējo vidi un trešajām personām. Ikdienā mazāk tiek analizēti iespējamie draudi un kaitējums, ko rada bērnam vistuvāk pietuvinātās personas – vecāki vai citi aizbildņi –, jo notiek paļaušanās, ka šīs personas vairāk par citiem ir ieinteresētas bērna tiesību un bērna interešu aizsardzībā. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un sociālo tīklu popularitātes pieaugumu arvien lielāku draudu bērna tiesībām uz privāto dzīvi rada bērna datu nekontrolēta apstrāde, kuras cēlonis visbiežāk ir pašu vecāku rīcības sekas. Īpaši izdalāma ir vecāku grupa, kas bērnu datus izmanto komercijas nolūkam, līdz ar ko datu apstrādes pamatmērķis kļūst peļņas gūšana. Tiesiskā regulējuma neesamība šajā jomā rezultējas vecāku tiesību ļaunprātīgā izmantošanā, kas var atstāt nelabvēlīgas sekas bērna turpmākajā dzīvē. ...
Ruslans Baņņikovs
žurnāls  4. Novembris 2025
Problēmas tiesas nolēmumu izpildē par saskarsmes tiesību īstenošanu
Ģimenes tiesību institūts Latvijā ir balstīts uz bērna labāko interešu principu, kas noteikts kā prioritārs visās tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu.1 Galvenokārt problēmjautājumi šajā jomā saistās ar vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz bērna aizgādību, audzināšanu un saskarsmi, īpaši gadījumos, kad vecāki dzīvo šķirti vai ir šķīrušies, izraisot konfliktus ...
žurnāls  4. Novembris 2025
Tieslietu ministrija aicina komandā Tiesu sistēmas politikas departamenta jurista ierēdņa amatā
Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā TIESU SISTĒMAS POLITIKAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un ziņojumu projektus, izstrādāt vai piedalīties nacionālo pozīciju, instrukciju Eiropas Savienības jautājumos un nostāju projektu izstrādē, kā arī nodrošināt politikas plānošanas dokumentu izpildi departamenta kompetencē esošajās ...
žurnāls  4. Novembris 2025
Tieslietu ministrija aicina komandā Krimināltiesību departamenta vecākā jurista ierēdņa amatā
Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšana Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, ...
Ilze Celmiņa
žurnāls  4. Novembris 2025
Vecvecāku tiesības uz saskarsmi ar mazbērniem
Vairāku paaudžu saskarē vecvecākiem bieži vien ir būtiska loma mazbērnu audzināšanā, ģimenes piederības sajūtas veidošanā un bērna (šeit un turpmāk vienskaitļa forma, kas attiecināma arī uz vairākiem bērniem) emocionālajā attīstībā. Ģimenes struktūru dinamiskā attīstība ir izcēlusi vecvecāku un mazbērnu attiecību nozīmīgumu. Tomēr tādi apstākļi kā paaudžu nesaskaņas, konflikti, bērna vecāku šķiršanās vai citi sarežģījumi var novest pie tā, ka vecāki ierobežo vai liedz mazbērniem tikties ar vecvecākiem un iepazīt viņus. Eiropas tiesību sistēmas tiesu lietās saskaras ar izaicinājumu līdzsvarot vecāku autoritāti un bērna labākās intereses. Tas rada svarīgus juridiskus jautājumus par vecvecāku tiesībām uzturēt attiecības ar saviem mazbērniem un to, kādos gadījumos šīs tiesības tiek aizsargātas vai ierobežotas. ...
Paula Lipe
žurnāls  4. Novembris 2025
Ģenerāladvokāte Laila Medina: konkurences iestādei nav nepieciešama tiesas atļauja uzņēmuma e-pastu konfiskācijai
23. oktobrī ģenerāladvokāte Laila Medina sniedza savus papildu secinājumus apvienotajās lietās C-258/23 līdz C-260/23,1 kurās Portugāles konkurences iestādes rīcība – profesionālo e-pasta vēstuļu konfiskācija uzņēmumu izmeklēšanā – lika Eiropas Savienības Tiesai (Tiesa) izvērtēt robežu starp personas datu aizsardzību un konkurences tiesību efektīvu piemērošanu. Ģenerāladvokāte aicina Tiesu atzīt, ka, ievērojot noteiktas procesuālās garantijas un ex post pārbaudi tiesā, šādai rīcībai nav nepieciešama iepriekšēja tiesas atļauja. ...
žurnāls  4. Novembris 2025
Atzinīgi novērtē Latvijas kandidātu atkārtotam termiņam darbam ANO Starptautisko tiesību komisijā
29. oktobrī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā pulcējās plašs ANO dalībvalstu un starptautisko tiesību ekspertu loks, lai tiktos ar Latvijas kandidātu Dr. Mārtiņu Paparinski ANO Starptautisko tiesību komisijas vēlēšanās atkārtotam termiņam no 2028. līdz 2032. gadam. M. Paparinskis ir trīs Baltijas valstu līdznominēts kandidāts un pirmais Baltijas valstu pārstāvis šajā komisijā. M. Paparinskis pateicās komisijas ...
žurnāls  4. Novembris 2025
Tiesas aktīvi piemēro pagaidu aizsardzību pret vardarbību
Latvijas tiesas pēdējos piecos gados arvien biežāk pieņem lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, reaģējot uz sabiedrības skaidri izteikto vajadzību pēc efektīvas un pieejamas tiesiskās aizsardzības. Šos lēmumus pieņem visās rajona tiesās, taču to intensitāte dažādos reģionos ir atšķirīga. Datu analīze rāda, ka lēmumu skaits turpina pieaugt, īpaši lielākajās tiesās, kas liecina par augošu sabiedrības informētību un ...
žurnāls  4. Novembris 2025
Tiesiskuma indeksā Latvijai 21. vieta
Latvija jaunākajā World Justice Project tiesiskuma indeksā (Rule of Law Index) saglabājusi savu vietu starp pasaules attīstītākajām demokrātijām un tiesiskuma jomā. Latvija 2025. gadā otro gadu pēc kārtas ieņēmusi augsto 21. vietu pasaulē no 143 valstīm, apsteidzot tādas valstis kā Francija, Spānija, ASV un Itālija, apliecinot stabilu tiesiskuma līmeni. Vispārējā tendence tiesiskuma ievērošanas jomā Latvijā turpina būt stabila ...
žurnāls  4. Novembris 2025
Īsumā...
Saeima 30. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam Valsts prezidents rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu, ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus, ...
Dina Gailīte
žurnāls  4. Novembris 2025
Cilvēktiesības kā augšupejoša līkne
Tiem, kuri atceras 1990. gada 4. maiju, kad Augstākā padome nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, varbūt prātā palikusi arī cita dokumenta pieņemšana, kam todien varēja sekot līdzi televizoru ekrānos. Šīs slejas autores atmiņā iespiedusies deputāta Jura Bojāra uzstāšanās: viņš no tribīnes monotoni lasīja dažādu ar cilvēktiesībām saistītu starptautisku līgumu nosaukumus, un Augstākās padomes deputāti, kuru lielākā daļa pilnīgi ...
RĀDĪT VĒL / 32744