MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Šajā “Jurista Vārda” laidienā tiek publicēta piecu rakstu kopa, kas veltīta tiesību piemērošanai ģeopolitiskajos apstākļos un ko pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta iniciatīvas veidojuši administratīvās tiesas tiesneši un darbinieki. ...

Šā raksta mērķis ir analizēt ģeopolitiskā konteksta argumenta nozīmi un izmantošanu tiesību normu piemērošanā, pievēršoties šim argumentam kā saturiski – no konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību perspektīvas, tā arī metodoloģiski – no juridisko metožu mācības perspektīvas.  ...

Šajā rakstā autori sniedz ASV mākslīgā intelekta politikas un tiesiskā ietvara pārskatu gan federālajā, gan štatu līmenī un izskaidro to nozīmi un ietekmi uz mākslīgā intelekta attīstību un ieviešanu. ...

Šajā rakstā tiks sniegts ieskats Eiropas Savienības tiesībās garantētajos neatkarīgas un objektīvas tiesas principos un to tiesību piemērošanas aktualitātēs gan attiecībā uz ES Tiesu, gan ES dalībvalstu tiesām. ...

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai, iedarbinot pašaizsargājošās demokrātijas principu, ir iespējams novērst Krievijas agresijas faktorus Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt ieskatu šī principa izpausmē līdzšinējā judikatūrā. Rakstā tiks aplūkoti daži piemēri no iepriekš minētajām sfērām, kurās izpaužas Krievijas apdraudējums. Galvenais uzdevums ir noskaidrot, kā valsts ir reaģējusi uz šīm apdraudējuma sfērām un kā šajā reaģēšanas procesā iedarbojas pašaizsargājošās demokrātijas princips. ...

Vai mežizstrāde ir ārpus Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dabas aizsardzības regulējuma, un vai mežizstrāde ir “apzināta” rīcība, kas varētu būt aizliedzama, ja varētu traucēt putnus to ligzdošanas laikā? Tie ir jautājumi, kas izriet no diviem neseniem ES Tiesas spriedumiem, kuri tiks aplūkoti šajā rakstā. ...

Raksta mērķis ir atklāt konkrētu vispārējo tiesību principu piemērošanas metodoloģiju ģeopolitisko izaicinājumu laikā. ...

Šogad Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) aprit 75 gadi, un Latvija svin 30 gadus kopš pievienošanās Eiropas Padomes dalībvalstu saimei. Šajā laikā ECK ir piedzīvojusi vairākas izmaiņas un izaicinājumus. Tā ir papildināta ar 16 papildprotokoliem, kas grozījuši gan pašas ECK tekstu, gan to papildinājuši; tā ir piedzīvojusi dalībvalstu skaita pieauguma sprādzienu, kā arī zaudējusi dalībvalstis.1 ...

Šī gada oktobrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika svinīgs pasākums, kurā plašāka publika tika iepazīstināta ar jaunu tieslietu nozares tālākizglītības institūciju – Tieslietu akadēmiju, kas formāli darbu bija uzsākusi jau šī gada 1. janvārī. Akadēmija pirmo reizi Latvijā institucionāli pastāvīgā struktūrā apvieno nozares mācību funkcijas, un tās mērķis ir tiesu sistēmas kvalitātes paaugstināšana. Tieslietu akadēmijas likums nosaka, ka tā plāno, organizē un īsteno mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kā arī izmeklētājiem. Finansiālo pamatu akadēmijas izveidei lika Eiropas Savienības projekts, kura kopējais finansējums bija 7,5 miljoni eiro – par šo naudu renovētas un aprīkotas jaunās mācību iestādes telpas, izstrādātas mācību programmas un līdz šim arī nodrošināta apmācību norise; no nākamā gada 1. jūlija Tieslietu akadēmija tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Februārī, noslēdzoties amatu konkursam, Tieslietu akadēmijas direktores amatā Ministru kabinets apstiprināja tiesību zinātņu doktori Lailu Jurcēnu. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē, tostarp L. Jurcēna ir strādājusi Satversmes tiesā, Valsts prezidenta kancelejā, piedalījusies dažādos starptautiskos tieslietu projektos, kā arī bijusi Tieslietu ministrijas konsultante Tieslietu akadēmijas izveides procesā. Sarunā ar “Jurista Vārdu” L. Jurcēna dalījās domās ne vien par jaunās institūcijas – Tieslietu akadēmijas – lomu tiesiskuma stiprināšanā un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai veicināšanā, bet informēja arī par praktiskiem jautājumiem (mācību programmu veidošanas kritēriji, mācībspēku atlase u.c.), kas žurnāla lasītājiem noderēs, plānojot savu profesionālo pilnveidi. ...

Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu tādu vārda jeb izteiksmes brīvības ierobežojumu tiesiskuma izvērtējumā, kur nozīme tikusi piešķirta lojalitātes pienākumam, kā arī kur vispārīgi apsvērts izteikumu konteksts, proti, minēti argumenti, kam var būt nozīme, vērtējot ierobežojuma samērīgumu. ...

Šī raksta doma ir vispārīgi paskatīties uz Kriminālprocesa likumu ar pieredzes acīm un pajautāt, kas ir noticis ar kriminālprocesu Latvijā pēdējos divdesmit gados. Šajā rakstā ieskatīsimies, kāds tad ir bijis likuma dzīves ceļš, kā to pavadījusi zinātne un kādus izaicinājumus tas šodien nostāda mūsu priekšā ...

[1] Ikviena noziedzīga nodarījuma izmeklēšana Latvijā sākas ar lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas procesuālās darbības nav pieļaujamas. Varbūt tas ir nevajadzīgs formālisms? Iespējams. Taču tas ir ļoti konkrēts atskaites punkts, no kura brīža izmeklēšanā iesaistītai personai var tikt ierobežotas tiesības un uzlikti procesuālie pienākumi. Tāpat tas ir atskaites punkts, lai varētu vērtēt, cik ...

Tā kā 2026. gadā ir priekšā kārtējās Saeimas vēlēšanas, ir aktuāli detalizētāk aplūkot vairākus jautājumus tieši no tiesību viedokļa: pirmkārt, ko nozīmē mediju vārda brīvība un redakcionālā neatkarība atbilstoši medijus regulējošiem tiesību aktiem; otrkārt, kāds ir priekšvēlēšanu aģitācijas jēdziens un KNAB pilnvaras šo darbību uzraudzībā; treškārt, vai ir novelkama skaidra robeža starp redakcionālās neatkarības ietvaros paustiem viedokļiem un redakcijas pieņemtiem lēmumiem, no vienas puses, un priekšvēlēšanu aģitāciju, no otras puses. ...

Tiesu praksē ir nostiprinātas atziņas, ka atbildētājam noteiktos gadījumos nepietiek ar iebildumu (ierunu) celšanu, bet obligāti ir ceļama pretprasība. Autors nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi, bet sniedz viedokli par pretprasības un iebildumu savstarpējo saikni un atšķirībām, lai sekmētu turpmākas diskusijas un, iespējams, mazinātu atbildētāju iespējas pretprasības institūtu izmantot ļaunprātīgi. Vienlaikus, iespējams, “viss labais ir sen aizmirsts vecais”, jo autora viedoklis kopumā sakrīt jau ar pirmskara juridiskajā literatūrā1 pausto viedokli. ...