MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība noraidīta pilnībā.  ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis divas kasācijas sūdzības krimināllietā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, un atzinis, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata, jo sūdzībās norādītie argumenti ir vērsti uz apelācijas instances tiesas veiktā faktu vērtējuma pārskatīšanu, nevis nolēmuma atcelšanu juridisku iemeslu dēļ. Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi liecības, ko viens no apsūdzētajiem sniedzis liecinieka un vēlāk – apsūdzētā statusā, un atzinusi tās par ticamām, tādēļ kasatoru argumenti par notiesāšanu bez pietiekamiem un ticamiem pierādījumiem, vienīgi uz pieņēmumu pamata, ir nepamatoti.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 9. līdz 13. martam. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzības lietā, kurā ir lūgts atzīt par spēkā neesošiem septiņus VSIA “Autotransporta direkcija” noslēgtos līgumus par reģionālas nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem, un atzinis, ka Administratīvā rajona tiesa pamatoti noraidījusi iesniegtos pieteikumus.  ...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta mantinieku prasība pret mantojuma aizgādni par zaudējumu piedziņu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.  ...

2025. gada pavasarī Ministru kabinets apstiprināja Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns), iezīmējot valsts politikas prioritātes vienā no sabiedriski jutīgākajām un tiesiski sarežģītākajām jomām. Plāns vienlaikus apliecina, ka bērnu noziedzības un bērnu viktimizācijas problemātika Latvijā saglabājas aktuāla un tās risināšana prasa ne tikai institucionāli koordinētu rīcību, bet arī skaidru izpratni par tiesiskajām izvēlēm un robežām, kurās šī rīcība īstenojama. ...

20. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika ikgadējā Cilvēktiesību konference, tajā ar priekšlasījumu par aizvadīto gadu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) uzstājās arī Latvijas tiesnesis Strasbūrā Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš ir erudīts cilvēktiesību eksperts, daudzu akadēmisku monogrāfiju autors, asociētais profesors Latvijas Universitātē, bijušais Satversmes tiesas tiesnesi un tiesnesis ECT kopš 2024. gada septembra. Intervijā lasiet A. Kuča domas par to, kādas iezīmes vieno un nošķir ECT un Satversmes tiesu, kādi bijuši būtiskākie ECT nolēmumi 2025. gadā gan visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm kopumā, gan īpaši Latvijai. Kā pēdējos gados ir izmainījies no Latvijas ienākošo lietu profils, ko ECT cer sagaidīt valsts tiesu nolēmumos attiecībā uz pamattiesību ierobežojumu pamatojumu, kā arī kā ECT iekšienē nosaka, kuras lietas ir principiāli svarīgas, ko var ietekmēt atsevišķs tiesnesis un kāda būs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 16. protokola ietekme. ...

“Lai nezāles nenomāktu rozes, ir čakli jāravē.” Bērns ienāk pasaulē bez pieredzes un zināšanām par kultūru, sabiedrību, pasauli, kurā piedzimis. Mēs viņam palīdzam aptvert pasaules lietu kārtību, plaši atveram durvis uz dzīvi. Plaši atveram vai tomēr – paveram spraugā, vai arī pavisam brutāli ieslogām viņu istabā, kurā paši dzīvojam. Par to aizdomājos, sarunājoties ar mazdēlu. Viņš tikko ir apguvis valodu, un mēs jau ...

Šā gada 1. martā Latvijā spēkā stājās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 16. protokols (turpmāk – Protokols).1 Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu Protokola piemērošanas praksē, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) noteikumos un vadlīnijās par konsultatīvo atzinumu sniegšanu, lai veicinātu izpratni par šī procesa būtību, mērķiem un ECT līdzšinējiem secinājumiem. ...

2026. gada 18. februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi (turpmāk – Grozījumi), kurus vairāk nekā desmit gadu gaitā izlolojuši dažādu “paaudžu” Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki. Satversmes tiesas pamatfunkcija – tiesas spriešana – nav izolēta un iet līdzi laikam, tāpēc allaž jārūpējas, lai tiesas process tiktu īstenots iespējami efektīvi. Likumprojektu par Grozījumiem Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet galveno atbalstu to virzībai nodrošināja Tieslietu ministrija. ...