MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Ņemot vērā tēmas īpašo aktualitāti un pilsoniskās iniciatīvas ceļā rosinātos grozījumus Civillikumā, tajā mainot dzīvnieka statusu, žurnāls “Jurista Vārds” un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) šā gada 14. novembrī rīkos juristu diskusiju “Mājdzīvnieku labturības un aizsardzības tiesiskais ietvars: vai pietiekams un efektīvs?”. Tajā tiks analizēta gan jaunā iniciatīva, gan līdzšinējais tiesiskais ietvars, mēģinot rast atbildes uz praksē aktuāliem problēmjautājumiem, kas ir īpaši izplatīti mājas mīluļu labturības un aizsardzības jomā. Centrālais jautājums – vai likums šobrīd ir dzīvnieku sabiedrotais un advokāts?  ...

Vakar, 5. novembrī, notika žurnāla "Jurista Vārds" rīkotā studentu pētniecisko darbu konkursa rezultātu paziņošana. Šī gada konkursa Galveno balvu, kas nosaukta profesora Kalvja Torgāna vārdā, saņēma Marisa Aktumane par bakalaura darbu “Mantošanas regulas piemērošanas izaicinājumi Latvijas kontekstā” (darba zinātniskā vadītāja senatore Kristīne Zīle).  ...

Diskusija notiks šā gada 28. novembrī un būs veltīta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 75. gadadienai. Atsaucoties Eiropas Cilvēktiesību tiesas aicinājumam, Satversmes tiesa pasākumā akcentēs cilvēktiesību nozīmi demokrātijas, drošības un ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī nākamo paaudžu pamattiesību aizsardzībā.  ...

Žurnāla "Jurista Vārds" divdesmitā studentu pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas pasākums norisināsies jau šo trešdien, 2025. gada 5. novembrī, pulksten 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā – Rīgā, Raiņa bulvārī 19.  ...

2025. gada 14. martā spēkā stājās Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-32-01, ar kuru Satversmes tiesa atzina Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 124. panta sesto daļu, 125. panta trešo daļu un 126. panta 3.1 daļu, ciktāl šīs normas tiek piemērotas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ...

Aplūkojot tēmu par bērnu aizsardzību, uzmanība lielākoties tiek pievērsta draudiem, kas saistīti ar ārējo vidi un trešajām personām. Ikdienā mazāk tiek analizēti iespējamie draudi un kaitējums, ko rada bērnam vistuvāk pietuvinātās personas – vecāki vai citi aizbildņi –, jo notiek paļaušanās, ka šīs personas vairāk par citiem ir ieinteresētas bērna tiesību un bērna interešu aizsardzībā. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un sociālo tīklu popularitātes pieaugumu arvien lielāku draudu bērna tiesībām uz privāto dzīvi rada bērna datu nekontrolēta apstrāde, kuras cēlonis visbiežāk ir pašu vecāku rīcības sekas. Īpaši izdalāma ir vecāku grupa, kas bērnu datus izmanto komercijas nolūkam, līdz ar ko datu apstrādes pamatmērķis kļūst peļņas gūšana. Tiesiskā regulējuma neesamība šajā jomā rezultējas vecāku tiesību ļaunprātīgā izmantošanā, kas var atstāt nelabvēlīgas sekas bērna turpmākajā dzīvē. ...

Ģimenes tiesību institūts Latvijā ir balstīts uz bērna labāko interešu principu, kas noteikts kā prioritārs visās tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu.1 Galvenokārt problēmjautājumi šajā jomā saistās ar vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz bērna aizgādību, audzināšanu un saskarsmi, īpaši gadījumos, kad vecāki dzīvo šķirti vai ir šķīrušies, izraisot konfliktus ...

Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā TIESU SISTĒMAS POLITIKAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un ziņojumu projektus, izstrādāt vai piedalīties nacionālo pozīciju, instrukciju Eiropas Savienības jautājumos un nostāju projektu izstrādē, kā arī nodrošināt politikas plānošanas dokumentu izpildi departamenta kompetencē esošajās ...

Raksta mērķis ir aplūkot saskarsmes jautājumus gan no procesuālā, gan materiālo tiesību viedokļa, kā arī sniegt ieskatu praktiskajos apsvērumos, kas rodas, nosakot saskarsmi trešās personas klātbūtnē. ...

Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšana Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, ...

Vairāku paaudžu saskarē vecvecākiem bieži vien ir būtiska loma mazbērnu audzināšanā, ģimenes piederības sajūtas veidošanā un bērna (šeit un turpmāk vienskaitļa forma, kas attiecināma arī uz vairākiem bērniem) emocionālajā attīstībā. Ģimenes struktūru dinamiskā attīstība ir izcēlusi vecvecāku un mazbērnu attiecību nozīmīgumu. Tomēr tādi apstākļi kā paaudžu nesaskaņas, konflikti, bērna vecāku šķiršanās vai citi sarežģījumi var novest pie tā, ka vecāki ierobežo vai liedz mazbērniem tikties ar vecvecākiem un iepazīt viņus. Eiropas tiesību sistēmas tiesu lietās saskaras ar izaicinājumu līdzsvarot vecāku autoritāti un bērna labākās intereses. Tas rada svarīgus juridiskus jautājumus par vecvecāku tiesībām uzturēt attiecības ar saviem mazbērniem un to, kādos gadījumos šīs tiesības tiek aizsargātas vai ierobežotas. ...

Valoda kā valsts drošības jautājums – tāds tonis caurvij pirmo valdības ziņojumu Saeimai par valsts valodas politiku.1 Ziņojumā atspoguļots paveiktais četros rīcības virzienos, iezīmējot, ka valsts valodas stiprināšanas politika ir tikpat būtiska kā aizsardzības vai ekonomikas politika ...

23. oktobrī ģenerāladvokāte Laila Medina sniedza savus papildu secinājumus apvienotajās lietās C-258/23 līdz C-260/23,1 kurās Portugāles konkurences iestādes rīcība – profesionālo e-pasta vēstuļu konfiskācija uzņēmumu izmeklēšanā – lika Eiropas Savienības Tiesai (Tiesa) izvērtēt robežu starp personas datu aizsardzību un konkurences tiesību efektīvu piemērošanu. Ģenerāladvokāte aicina Tiesu atzīt, ka, ievērojot noteiktas procesuālās garantijas un ex post pārbaudi tiesā, šādai rīcībai nav nepieciešama iepriekšēja tiesas atļauja. ...

29. oktobrī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā pulcējās plašs ANO dalībvalstu un starptautisko tiesību ekspertu loks, lai tiktos ar Latvijas kandidātu Dr. Mārtiņu Paparinski ANO Starptautisko tiesību komisijas vēlēšanās atkārtotam termiņam no 2028. līdz 2032. gadam. M. Paparinskis ir trīs Baltijas valstu līdznominēts kandidāts un pirmais Baltijas valstu pārstāvis šajā komisijā. M. Paparinskis pateicās komisijas ...