MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Sannija Matule
žurnāls  12. Maijs 2026
Tiesībsardze Karina Palkova: ir ļoti daudz darba, bet es tikšu galā
Šā gada pavasarī, noslēdzot trešo pilnvaru termiņu tiesībsarga amatā, savu pēdējo ziņojumu Saeimai un Valsts prezidentam būtu sniedzis Juris Jansons. Taču viņš amatu atstāja ātrāk, un kopš 2025. gada 18. septembra šie pienākumi ir uzticēti Karinai Palkovai. Tādēļ šopavasar ziņojums par Tiesībsarga biroja darbu aizvadītajā gadā nu jau ir viņas pārziņā. “Nākamgad to veidošu pilnīgi citādu, taču šoreiz vēl daļēji paliku pie Jansona kunga ziņojuma formas, jo tas lielā mērā vēl atspoguļo arī viņa vadītā biroja darbu,” sarunā ar “Jurista Vārdu” saka tiesībsardze K. Palkova. Viņas paustais arī skaidri atklāj, ka ziņojuma saturs un forma ir mazākais, ko skars pārmaiņas, un daļa no tām jau ir ieviesta praksē. Intervijā “Jurista Vārdam” K. Palkova atklāj, kas jau ir mainījies un kas vēl sagaidāms, un ir pārliecināta, ka darāmā viņai pietiks visam pilnvaru termiņam. Neraugoties uz to, ka nākamgad tiesībsarga institūts Latvijā atzīmēs savu 20 gadu jubileju, cilvēktiesību aizsardzības veicināšana un labas pārvaldības principa ievērošanas pārraudzība joprojām ir pilnas slodzes un augstas intensitātes darbs tiesībsargam un visai viņa komandai. Tiesa, pēc K. Palkovas teiktā, lielā mērā tas gan ir tieši citu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību neizdarības dēļ, attālinoties no cilvēkiem un neiedziļinoties viņu vajadzībās. Tāpēc tiesībsardze pati ir apņēmības pilna būt atvērta un pieejama ikvienam. ...
Irēna Kucina
žurnāls  12. Maijs 2026
Satversmes tiesas noteiktais pamattiesību standarts
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) VIII jeb pamattiesību nodaļa stājās spēkā 1998. gadā, un sākotnējā pamattiesību lieta, ko izskatīja Satversmes tiesa, bija tā dēvētā “pirmā vēlēšanu tiesību ierobežojumu lieta”.1 Protams, ne Satversmes VIII nodaļa, ne arī Satversmes tiesas pamattiesību spriedumos izmantotā metodoloģija neradās va­kuumā. Būtiska norāde par Latvijas nostāju cilvēktiesību jautājumos ir atrodama ...
Jurista Vārds
žurnāls  12. Maijs 2026
Valsts augstākais apbalvojums – par tiesiskas valsts stiprināšanu  
Valsts neatkarības atjaunošanas gadadienā 4. maijā Rīgas pilī notika Latvijas valsts augstāko apbalvojumu ceremonija: par izciliem personiskiem sasniegumiem un kalpošanu sabiedrībai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu 38 personībām, kas pārstāvēja dažādas jomas. Viņu vidū bija Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektores vietniece Vija Piziča, kura ...
Kūns Lēnartss
žurnāls  12. Maijs 2026
Tiesas judikatūra negodīgu līguma noteikumu jomā
1. Ievads Patērētāju aizsardzībai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tiesību sistēmā. Jau agrīnā posmā tika atzīts, cik svarīgi ir izveidot iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.1 Šīs prasības pamatā ir atziņa, ka starp tirgotājiem un patērētājiem pastāv ievērojama nelīdzsvarotība, ko raksturo informācijas, spēju aizstāvēt savas intereses un zināšanu asimetrija. ...
Sandijs Vectēvs, Iluta Kalniņa
žurnāls  12. Maijs 2026
Interešu konflikta novēršanas reforma: no “atļauts/aizliegts” uz “pareizi/nepareizi”
Riskos balstīta pieeja interešu konflikta identificēšanai un pārvaldībai – šāda ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) jaunizstrādātā likumprojekta “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums” būtība. 2024. gadā KNAB izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai apzinātu nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu un sagatavotu grozījumus pašreiz spēkā esošajā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. ...
Ivars Kronis
žurnāls  12. Maijs 2026
Brīdināšanas funkcijas un formālās prasības dzīvojamo telpu īres līguma uzteikšanai
Šī raksta mērķis ir analizēt Dzīvojamo telpu īres likuma1 (turpmāk – DzTĪL) 27. pantā ietvertās normas izpratnes un piemērošanas juridiskos aspektus, tai skaitā aplūkot Senāta spriedumu lietā SKC-151/2025, kas aktualizē dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās brīdi un vienpusējā paziņojuma (brīdinājuma) iedarbību strīdus situācijā, nosakot, ka izīrētājam, ja viņš prasības tiesvedības kārtībā vēlas panākt īrnieka izlikšanu īres maksas nesamaksāšanas dēļ, ir jāceļ prasība tiesā gan par īres līguma izbeigšanu, gan par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas. ...
Aldis Lieljuksis
žurnāls  12. Maijs 2026
Kriminālatbildība kā galējais līdzeklis
Rakstā tiek apskatīti aktuāli un diskusijas raisoši noziedzīgu nodarījumu sastāvi mantisko nodarījumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un starptautisko sankciju piemērošanā, kā arī likumdošanas iniciatīvas jaunu noziedzīgu nodarījumu sastāvu iekļaušanai Krimināllikumā, kas paredz atbildību ārstniecības personām, kā arī par darbībām, kas aizskar dienesta personu godu un cieņu. Raksta mērķis ir, atskatoties uz krimināltiesiskā regulējuma tapšanu un piemērošanu, izvērtēt šodienas aktualitātes un nepieciešamību veikt grozījumus krimināltiesiskajā un administratīvi tiesiskajā regulējumā, ievērojot atturības principu. ...
Aleksandra Kašina
žurnāls  12. Maijs 2026
Ieskats nepilngadīgā pratināšanas īpatnībās pēc grozījumiem Kriminālprocesa likumā
Ievads Nepilngadīgo personu pratināšana kriminālprocesā ir viens no svarīgākajiem un sarežģītākajiem izmeklēšanas posmiem, jo tajā jāiegūst bieži vien būtiska informācija pierādījumu kopuma veidošanai, vienlaikus nodrošinot nepilngadīgā tiesību aizsardzību un viņa vecumam un attīstībai atbilstošu pieeju. Taču arī pēc nozīmīgajiem 2024. gada 22. oktobra grozījumiem Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL), ar ko tika ievērojami ...
Marta Urbāne
žurnāls  12. Maijs 2026
Digitālais taisnīgums kā patērētāju tiesību attīstības virziens Eiropas Savienībā
Ievads Digitālā un zaļā pāreja būtiski transformē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienoto tirgu, vienlaikus radot jaunus riskus patērētāja autonomijai un izaicinot līdzšinējo patērētāju tiesību aizsardzības instrumentu efektivitāti. Digitālajā vidē uzņēmēji arvien plašāk balstās uz datu analīzi, algoritmisku personalizāciju un patērētāja uzvedības ietekmēšanas mehānismiem. Šie risinājumi ļauj mērķtiecīgi veidot un vadīt ...
Reinis Šķiņķis
žurnāls  12. Maijs 2026
Eiropas Savienības mērķēto sankciju ietekme uz saistību izpildi
Ievads Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mērķētās sankcijas ir sankcijas, kas vērstas pret fiziskām un juridiskām personām.1 Kopš 2020. gada ES mērķētajām sankcijām pakļauto subjektu skaits ir gandrīz trīskāršojies, kas pamatā saistīts ar Krievijas Federācijas prettiesisko iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā.2 ES tiesību sistēmā būtiska mērķēto sankciju daļa ir ieviesta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem ...
Jurista Vārds
žurnāls  12. Maijs 2026
Profesora Jāņa Lazdiņa jubilejā – zinātnes domubiedru dāvināts rakstu krājums
Nozīmīgo 60 gadu dzīves jubileju 29. aprīlī atzīmēja pazīstamais tiesībvēsturnieks, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš. Šim notikumam par godu Latvijas un citu valstu zinātnieki bija sagatavojuši un LU Akadēmiskajā apgādā izdevuši rakstu krājumu “Tiesības cauri laikiem: vēsture, vērtības, valsts”, ko svinīgi atvēra LU jubilāram veltītā konferencē tieši profesora dzimšanas dienā. ...
žurnāls  12. Maijs 2026
Veronika Krūmiņa: Es sevi uztveru arī kā Eiropas Savienības tiesnesi
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību piemērošana sākas pašā dalībvalstī, un ikviens Latvijas tiesnesis ir arī ES tiesnesis. Vai jūs to tā tiešā veidā saskatījāt, kad bijāt Augstākās tiesas senatore, un saskatāt šobrīd kā Satversmes tiesas tiesnese? Mūsu nacionālā tiesību sistēma ir organiska ES tiesību telpas daļa, un līdz ar to jautājumi par ES tiesību piemērošanu mūsu darbā rodas regulāri. Tas notiek gan tad, kad ...
RĀDĪT VĒL / 33148