MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzības lietā, kurā ir lūgts atzīt par spēkā neesošiem septiņus VSIA “Autotransporta direkcija” noslēgtos līgumus par reģionālas nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem, un atzinis, ka Administratīvā rajona tiesa pamatoti noraidījusi iesniegtos pieteikumus.  ...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta mantinieku prasība pret mantojuma aizgādni par zaudējumu piedziņu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.  ...

2025. gada pavasarī Ministru kabinets apstiprināja Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns), iezīmējot valsts politikas prioritātes vienā no sabiedriski jutīgākajām un tiesiski sarežģītākajām jomām. Plāns vienlaikus apliecina, ka bērnu noziedzības un bērnu viktimizācijas problemātika Latvijā saglabājas aktuāla un tās risināšana prasa ne tikai institucionāli koordinētu rīcību, bet arī skaidru izpratni par tiesiskajām izvēlēm un robežām, kurās šī rīcība īstenojama. ...

20. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika ikgadējā Cilvēktiesību konference, tajā ar priekšlasījumu par aizvadīto gadu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) uzstājās arī Latvijas tiesnesis Strasbūrā Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš ir erudīts cilvēktiesību eksperts, daudzu akadēmisku monogrāfiju autors, asociētais profesors Latvijas Universitātē, bijušais Satversmes tiesas tiesnesi un tiesnesis ECT kopš 2024. gada septembra. Intervijā lasiet A. Kuča domas par to, kādas iezīmes vieno un nošķir ECT un Satversmes tiesu, kādi bijuši būtiskākie ECT nolēmumi 2025. gadā gan visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm kopumā, gan īpaši Latvijai. Kā pēdējos gados ir izmainījies no Latvijas ienākošo lietu profils, ko ECT cer sagaidīt valsts tiesu nolēmumos attiecībā uz pamattiesību ierobežojumu pamatojumu, kā arī kā ECT iekšienē nosaka, kuras lietas ir principiāli svarīgas, ko var ietekmēt atsevišķs tiesnesis un kāda būs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 16. protokola ietekme. ...

“Lai nezāles nenomāktu rozes, ir čakli jāravē.” Bērns ienāk pasaulē bez pieredzes un zināšanām par kultūru, sabiedrību, pasauli, kurā piedzimis. Mēs viņam palīdzam aptvert pasaules lietu kārtību, plaši atveram durvis uz dzīvi. Plaši atveram vai tomēr – paveram spraugā, vai arī pavisam brutāli ieslogām viņu istabā, kurā paši dzīvojam. Par to aizdomājos, sarunājoties ar mazdēlu. Viņš tikko ir apguvis valodu, un mēs jau ...

Šā gada 1. martā Latvijā spēkā stājās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 16. protokols (turpmāk – Protokols).1 Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu Protokola piemērošanas praksē, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) noteikumos un vadlīnijās par konsultatīvo atzinumu sniegšanu, lai veicinātu izpratni par šī procesa būtību, mērķiem un ECT līdzšinējiem secinājumiem. ...

2026. gada 18. februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi (turpmāk – Grozījumi), kurus vairāk nekā desmit gadu gaitā izlolojuši dažādu “paaudžu” Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki. Satversmes tiesas pamatfunkcija – tiesas spriešana – nav izolēta un iet līdzi laikam, tāpēc allaž jārūpējas, lai tiesas process tiktu īstenots iespējami efektīvi. Likumprojektu par Grozījumiem Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet galveno atbalstu to virzībai nodrošināja Tieslietu ministrija. ...

2025. gada 13. maijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam1 (turpmāk – Plāns), kas ir turpinājums Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānam 2023.–2024. gadam.2 Apstiprinātais dokuments savā būtībā ir ceļa karte, kurā ir norādīts uz problēmām, ir noteikti mērķi, kā arī ieskicēti ...

Latvijā 2025. gada maijā apstiprinātais Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plāns 2025.–2027. gadam1 (turpmāk – Plāns) ir nozīmīgs politikas dokuments, kura mērķis ir mazināt bērnu noziedzību un stiprināt bērnu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. Šis raksts analizē, kā Plānā paredzētie pasākumi Latvijā atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem bērnu tiesību jomā un kādā mērā tie veicina bērniem draudzīgas, preventīvas un cilvēktiesībās balstītas pieejas īstenošanu praksē. Autore savā rakstā ieskicēs trīs galvenos virzienus: diskriminācijas aizliegumu, bērnam draudzīgas justīcijas sistēmas principu ievērošanu un starpdisciplinārās sadarbības nozīmi un efektivitāti. ...

Raksta mērķis ir, balstoties uz speciālo literatūru, prakses materiāliem un pētījumiem, izanalizēt nepilngadīgo noziedzības prevencijas satura tvērumu un sniegt efektivitātes novērtējumu. ...

Vecāku un aizbildņu pienākums1 rūpēties par bērna drošību un uzraudzību2 ir viens no būtiskākajiem bērnu tiesību aizsardzības stūrakmeņiem.3 Bērns kā fiziski un intelektuāli nenobriedusi personība prasa īpašu aizsardzību un gādību,4 ko primāri nodrošina ģimene.5 Latvijas normatīvie akti nosaka gan bērnu tiesības, gan vecāku un citu likumisko pārstāvju pienākumus, lai garantētu bērnam drošu vidi. Vienlaikus likumdevējs paredzējis mehānismus, kā vecāku pienākumu nepildīšana var novest pie juridiskas atbildības – civiltiesiskās, administratīvās vai pat krimināltiesiskās. Šajā rakstā aplūkotas minētās atbildības formas vecāku un aizbildņu kontekstā, analizējot spēkā esošos normatīvos aktus,6 kā arī valsts politikas plānošanas dokumentus (piemēram, Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam). Tāpat tiks iezīmēti starptautisko tiesību aspekti – īpaši ANO Bērnu tiesību konvencijas prasības – un izvērtētas iespējamās nepilnības nacionālajā regulējumā, piedāvājot priekšlikumus pilnveidei. ...